Tutins Nacionālās drošības komisijā tika ievēlēts jūnija otrajā pusē, kad tur ieņēma sava partijas biedra Valērija Agešina vietu, kurš savukārt pēc pašvaldību vēlēšanām turpināja darbu Liepājas domē. Bet kopš šī brīža Tutins nav piedalījies nevienā komisijas sēdē, jo nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Pēc vairākus mēnešus ilgas vērtēšanas pagājušā gada nogalē Satversmes aizsardzības birojs lēma pielaidi valsts noslēpumam Tutinam atteikt. Viņš saistībā ar šo lēmumu vērsās Ģenerālprokuratūrā, un pārsūdzība izrādījusies veiksmīga.
Gadījumi, kad ģenerālprokurors atceļ SAB lēmumu, ir ārkārtīgi reti. Kopumā Kalnmeiers, kurš amatā ir kopš 2010.gada, savas darbības laikā atcēlis vismaz četrus Satversmes aizsardzības biroja lēmumus par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu.
Prokuratūra norāda, ka tas apliecinot, cik ļoti detalizēti un izsvērti ir biroja lēmumi par liegumu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču, izvērtējot SAB atteikumu attiecībā uz Tutinu, prokuratūrai radušās šaubas par tā pamatotību un birojam uzdots veikt papildu pārbaudes.
Laikraksta rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Tutinam būs jāiztur tā dēvētā melu detektora jeb poligrāfa pārbaude.
Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijā poligrāfa ekspertīzes rezultātus atzīst kā pierādījumus, arī Augstākajā tiesā. Latvijā poligrāfa ekspertīzes veic Tiesu ekspertu padomē apstiprinātās metodes autors. Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā, iesaistot arī tiesībsargājošās iestādes un speciālistus psiholoģijas un citās jomās, tika veikts pētījums, lai šo metodi ieviestu kā tiesu ekspertīzi, kas vairāku gadu laikā pakāpeniski arī izdevās.
Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums. Pēc prokuratūras atbildes saņemšanas viņš neslēpj gandarījumu.
“Vismaz uz doto brīdi man personīgi pašam ir tāds gandarījums, ka man no muguras ir noņemta šiltīte, ka esmu valstij neuzticīga persona, vismaz uz kādu laiku,” sacīja deputāts.
Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, runājot par pozitīvo jaunumu, ir lakonisks: "Mēs taču zinām, kuru virzīt uz šo komisiju."
Tomēr ģenerālprokurora lēmums nenozīmē, ka Tutins iegūs tiesības piekļūt valsts noslēpumam. Likums paredz, ka SAB arī pēc atkārtotas pārbaudes var saglabāt iepriekšējo viedokli.
Ģenerālprokurora lēmums gan nenozīmē, ka tagad Tutinam pielaide tiks piešķirta automātiski.
“Personai nav pieejas valsts noslēpumam līdz galīgā lēmuma pieņemšanai,” uzsvēra Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāre Iveta Maura.
Kādas papildu pārbaudes Kalnmeiers aicinājis veikt, Satversmes aizsardzības birojā neatklāj.
“Ģenerālprokuratūras lēmums vienmēr ir argumentēts un tiek arī dotas norādes, kādi pasākumi vēl ir veicami. [..] Birojs metodes un taktiku nekomentē,” sacīja Iveta Maura.
Tutins ir viens no diviem Saeimas deputātiem, kuru atbilstību pielaides saņemšanai Satversmes aizsardzības birojs vēl vērtē. Otra ir partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba. Atteikumu saņēmuši 10 šīs Saeimas deputāti, turklāt seši no viņiem – jau pirms šī sasaukuma, 42 deputātiem pielaide valsts noslēpumam ir piešķirta, bet 46 parlamentārieši to nemaz nav lūguši.
