Stukāns sacīja, ka Rīgas apgabaltiesas 24. janvāra sprieduma motīvi vēl nav sagatavoti un viņš gaida, kad varēs ar tiem iepazīties. Taču viņš atzīmēja, ka tolaik Latvija būvniecību bija "palaidusi pašplūsmā", kas apgrūtina norādīt pārkāpumu un atbildīgās personas notiesāt.
"Diemžēl izskatās, ka [Zolitūdes lietā] ir juridiski aspekti. Latvijas valsts uz noteiktu brīdi bija palaidusi būvniecību pašplūsmā, nebija nodrošināta noteiktu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana, līdz ar to mums šobrīd ir grūti norādīt uz to, ko persona ir pārkāpusi. Tajā laikā normatīvi diemžēl nenoteica stingru atbildību katrai personai, kas iesaistīta būvniecības procesā. (.) Šī ir tiesiska valsts; ja valsts nebija pienācīgā kārtā noformējusi prasības, mēs nevaram cilvēku tiesiski notiesāt," paskaidroja Stukāns.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Rīgas apgabaltiesa otrajā instancē par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
