“Ja runājam par to, vai mums vajag jaunu teritoriāli administratīvo reformu, tad iepriekšējā palika nepabeigta. Likums, kas tika pieņemts 2008.gada decembra naktī tad, kad tika pieņemta [starptautisko aizdevēju] programma ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, bija krīzes situācija, un šī te reforma netika pabeigta tā, kā tā bija sākotnēji ieplānota,” atzina Gerhards.
Uzsākt ātru jaunu reģionālu reformu tuvākajos gados nav iespējams, jo nākamajiem pieciem gadiem Eiropas fondu finansējums sadalīts. Tāpēc pagaidām vienīgais veids ir stimulēt pašvaldību sadarbību esošajās robežās.
“Sadarbības veidošana būtu šīs tālākās rīcības sākums, kas pēc 2020.gada varētu būt ar likuma spēku. Tas ir jautājums, kas ir jārisina pirmkārt nevis valdībai, bet parlamentam, un tur ir dažādi viedokļi,” norādīja ministrs.
Pēc Gerharda vērtējuma, nākotnē Latvijā vajadzētu būt ne vairāk kā 30 līdz 50 pašvaldībām. Tiesa, panākt par to politisko vienošanos nebūs viegli. Galavārds par jauno reformu, iespējams referendumā būs jāsaka arī pašiem pilsoņiem.
LTV diskusijā “Lielais jautājums” ceturtdien galvenais secinājums bija, ka pirms sešiem gadiem pabeigtā Latvijas pašvaldību reforma nav devusi rezultātus. Eksperti uzskata, ka nepieciešama vēl lielāka pašvaldību konsolidācija un centralizācija ap reģionu centriem.
Diskusijā izskanējis, ka Latvijā aizvien ir vairākas pašvaldības, kuras nespēj nodrošināt ar pilnvērtīgiem pakalpojumiem nedz savus iedzīvotājus, nedz gūt līdzekļus darbības nodrošināšanai. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, šī problēma nākotnē varētu kļūt vēl izteiktāka.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs ( “Saskaņa”) norādīja, ka par to vajadzētu rīkot referendumu.
