Zilumi uz bērna zoda
Intervijas laikā LTV7 žurnālisti pamanīja, ka četrus gadus vecajam Ņikitam ir svaiga brūce uz zoda. Vecāki saka, ka viņš ir nokritis un sasities. „Nokritu uz ielas. Raudāju,” sacīja Ņikita.
Vecākais brālis, septiņus gadus vecais Daniils, skaidroja, ka „tā [brūce] ir no kaut kādas rotaļlietas vai arī viņš to guvis, spēlējot futbolu”. Deviņus gadus vecā Aļona papildina, ka „tas var notikt visur, jo mani brālīši spēlējas daudz un krīt”.
Savukārt Ārlietu ministrija par savu darbinieku rīcību runā nelabprāt.
Ģimene ilgu laiku dzīvoja Lielbritānijā, bet šogad novembrī britu sociālajiem dienestiem radās aizdomas, ka vecāki – Aleksandra un Jevgeņijs – sitot savus bērnus, tāpēc tiesa nolēma bērnus no ģimenes izņemt.
Vecāki apgalvo, ka septiņus gadus veco Daniilu un četrus gadus veco Ņikitu britu sociālie dienesti iztaujājuši bez tulka palīdzības. Pēc bērnu stāstītā bija uzrakstīts dokuments, kuru Pugačovi sauc par vienošanos starp viņiem un sociālo dienestu, un tajā norādīts dokumenta uzrakstīšanās iemesls – vardarbība no vecāku puses.
Vecāki LTV7 apgalvoja, ka viņi šo dokumentu parakstīja, jo pretējā gadījumā dienests solīja atņemt bērnu aprūpes tiesības, tāpat dienestam atdotas bērnu pases, lai bērnus uz situācijas noskaidrošanas laiku pieskatītu ģimenes draugi vai radi.
Bērnus atdeva vecmammai, kas dzīvoja netālu no ģimenes, bet vecāki nolēma bēgt no valsts, jo baidījās, ka bērnus viņiem atņems pavisam.
“Bija iespēja aizbraukt ar automašīnu uz Īriju. Īrijā mēs devāmies uz Latvijas vēstniecību. Tur visu tieši tā izstāstījām, kā viss patiesībā bija, ka gribam atgriezties ar bērniem dzimtenē, ka viņiem draud briesmas. Un vēstniecībā mums izsniedza [jaunus ceļošanas] dokumentus bērniem,” LTV7 stāstīja māte Aleksandra Pugačova.
Latvijas Ārlietu ministrija par šo gadījumu plašus komentārus nesniedz. “Konsulārie pakalpojumi tika sniegti tādā apjomā, kādā nepieciešams,” LTV7 sacīja ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons.
Īrijā lidostā ģimeni aizturēja policija, bet, pēc Aleksandras teiktā, policisti, noklausoties viņu stāstu, atļāva ģimenei iekāpt lidmašīnai.
Bērnu tēvs Jevgeņijs Pugačovs LTV7 stāstīja, ka ģimenei “bija 3 – 5 stundas, lai pieņemtu lēmumu, un mēs nemaz nenožēlojam, ka atbraucām uz Latviju un izglābām savus bērus no šīs briesmīgas sistēmas”.
Jau ziņots - lai arī Lielbritānijas ģimenes lietu tiesa nesen lēma, ka četriem bērniem – Latvijas pilsoņiem - būtu jāatgriežas atpakaļ Lielbritānijā, lai viņus uz laiku varētu izņemt no ģimenes, šādu prasību britu sociālais dienests tomēr nav izvirzījis.
Anglijas tiesa iepriekš lēma, ka šie bērni ir jāved atpakaļ uz Lielbritāniju un jānodod īslaicīgā aprūpē ārpus ģimenes. Tomēr no Lielbritānijas sociālā dienesta saņemtajos dokumentos nav ietverta prasība šos četrus bērnus izdot.
Tieslietu ministrija šajā lietā saņēmusi kādu ziņu no britu puses – ministrija informēta par lietas būtību un lūgta lietu nodot attiecīgajiem dienestiem Latvijā – šajā gadījumā bāriņtiesai, kam tagad būs jāvērtē, vai britu bažas par vardarbību pret bērniem ģimenē bijušas pamatotas.
Ģimene kopš 2011.gada dzīvoja Lielbritānijā. Šogad oktobrī viens no bērniem – zēns, kuru tiesas dokumentos apzīmē ar iniciāli N. – ieradās skolā ar fiziskās ietekmēšanās pēdām uz kakla un gurna. Pēc iztaujāšanās viņš atzina, ka tās ir fiziskās ietekmēšanas sekas un to izdarīja viņa māte un tēvs. Citam bērnam uz vaiga atklāta nezināmas izcelsmes skramba. Policijā bērnu tēvs atzina, ka pēdas uz zēna kakla atstājis netīšām, bet māte ziņojusi, ka skramba citam bērnam uz vaiga iegūta skolā.
Policija un vietējās varasiestādes uzskatīja, ka vecāku paskaidrojumi nav pietiekami, un līdz izmeklēšanas beigām nolēma nodot bērnus Lielbritānijā dzīvojošo vecvecāku aprūpē. Taču pēc dažām dienām bērni neieradās skolā un pārbaudē atklāts, ka vecāki pametuši vietējā apgabala robežas. Saskaņā ar tiesas rīcībā esošo informāciju visi seši Latvijas pilsoņi – vecāki ar četriem bērniem – devās uz Īriju, "lai izvairītos no lietas izskatīšanās", un no Īrijas plānoja doties uz Latviju.
