Slimības pabalsts ir visbiežāk pieprasītais pakalpojums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā – vidēji ik mēnesi aģentūra izmaksā aptuveni 25 tūkstošus slimības pabalstu un aptuveni 2,4 tūkstošus maternitātes pabalstu. Dokumentu aprite e-vidē atslogotu kā klientu apkalpošanas centru darbu, tā darba ņēmēju rūpes.
Veselības ministrija bija plānojusi slimības lapu elektronizāciju ieviest jau pirms pāris gadiem, taču pirmie soļi sperti tikai tagad. No 1.jūlija vairs nav vajadzīgs darba devēja apstiprinājums uz ārsta izsniegtās B lapas. Tiesa, bez darba devēja informēšanas tāpat neiztikt.
„Ir jābūt kādai kārtībai starp darba devēju un cilvēku, kādā viņi ir vienojušies, kā tiek nodota informācija, ka šis darba ņēmējs nav darbā, ir slims, kad ir uzsākts šis periods, kad noslēgts. Par to ir jāvienojas atsevišķi, kā tas notiek,” skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Āboliņa.
Tādējādi, ja darba devējs prasa, slimības lapa viņam jāparāda vai jāiesniedz kopija. Arī VSAA norāda, ka izmaiņas pagaidām nav tādas, kas būtiski ietekmē ierasto sistēmu. Turklāt arī bez darba devēja zīmoga šobrīd ne visi var iztikt.
„Šobrīd ir tā, ka tās lapas, kas ir izsniegtas līdz 30.jūnijam, - tām ir gan nepieciešams darba devēja apstiprinājums. Savukārt tās, kas ir izsniegtas jau no 1.jūlija, tad tām gan nav nepieciešams šis apstiprinājums. - Bet pašam cilvēkam ar lapu jānāk pie jums? - Jā, tas ir noteikums, obligāti ir jābūt oriģinālam: gan darba nespējas lapai, gan iesniegumam. Un iesniegumu var iesniegt gan klātienē, gan atsūtot pa pastu,” stāsta VSAA procesa sistēmu analītiķe Liene Naretja.
Veselības dienestā plāno, ka pilnvērtīgu elektronizāciju, kad nevajadzēs darba nespējas apliecinājumu dot nedz darba devējam, nedz nest uz valsts sociālās apdrošināšana aģentūru, varētu ieviest no nākamā gada janvāra.
Tas nozīmēs, ka viss darbs notiks ārsta kabinetā, kurš ziņas par darba nespēju ievadīs datorā, un tās nonāks citām iestādēm. „Ārsti zina, ka no 1.janvāra šī prasības jāsāk pildīt. Ārstu veiktās manipulācijas un sniegtie pakalpojumi jāievada elektroniski informācijas vadības sistēmā. Vai visiem ir praksē datori? Droši vien ne visiem, bet viņi to risina savādāk, viņiem ir kāda vieta, kur pieejams dators, kur viņi to visu veic,” stāsta NVD pārstāve.
Tomēr Ģimenes ārstu asociācijā neslēpj iebildumus šiem plāniem, jo ārstu dzīvi tas nevis atvieglos, bet sarežģīs. Trešdien ārstu pārstāvji bijuši arī uz sarunu ministrijā, kur pauduši kategorisku nostāju.
„Tas, kas šobrīd ir uztaisīts, tā ir 14 miljoni naudas vējā un tas gala produkts nav lietojams,” teic ģimenes ārsts Andris Baumanis.
Baumanis ir viens no tiem ārstiem, kas testēja sistēmu un dalās savos secinājumos: „Sistēma nestrādā - ne dizains, ne ātrums, ne funkcionalitāte. Respektīvi, funkcionalitāte ir tāda, ka neļauj pieņemšanas laikā to visu ne atvērt, ne nereģistrēt, ne pagarināt. Tas viss darbojas tik lēni un tik nesaprotami, ka par atlikušajiem mēnešiem, kas palicis, to nav iespējams palaist.”
Turklāt nav nodrošināta arī datu aizsardzība, bet tieši ārstam saskaņā ar likumu draudētu sods par pacienta datu noplūšanas līdz pat 15 tūkstošiem eiro. Tādēļ ārsti iepretim Nacionālajam veselības dienestam uzskata, ka arī 1.janvārī darbs e-vidē nebūs iespējams.
