Taču ārsti nolēmuši mainīt streika formu un turpmāk pieņemt līdz 20 pacientiem dienā. Šāds “lēnais streiks” varētu turpināties līdz 1.oktobrim, ja nekas nemainīsies un ārsti nepanāks vienošanos ar valdību.
Visiem pacientiem, kuri paliks “aiz svītras” būs jāpierakstās rindā - un gaidīšana var ievilkties dienām vai pat nedēļām, informēja streika komiteja. Tāpat streikojošie ārsti nenodrošinās pieaugušajiem pacientiem profilakses pakalpojumus un aicinās visus kolēģus neparakstīt e-veselības līgumu.
Tāpat piedāvājums paredzēja, ka kapitācijas naudas ietvaros, sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiktu noteikta piemaksa 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi. Kritēriju noteikšanai tiktu izveidota darba grupa. Piedāvājums paredzēja arī atlikt obligātu “e-veselības” ieviešanu un citu prasību izpildi.
Tomēr ārsti pārmet valdībai, ka viņu ierosinājumi šajā vienošanās dokumentā nav ņemti vērā, līdz ar to streika komiteja vienošanos neparakstīs, un turpināsies “lēnais streiks”.
Ārstu asociācija skaidroja, ka ģimenes ārsti pieņems ne vairāk par 20 pacientiem dienā, kas pašlaik ir vidējais pacientu skaits. Pārējiem būtu jāstājas rindā, un šī rinda var izvērsīsies gara. Turklāt, ja nekas nemainīsies un streiks ievilksies līdz rudenim, situācija var pasliktināties, jo rudenī ir vairāk saslimšanu un vidējais pacientu skaits dienā varētu būt lielāks par 20, līdz ar to arī rinda veidotos vēl garāka.
“Rinda, nevis kā Ministru Kabinets noteicis – 5 darba dienas, bet tā var pagarināties 2 - 3 nedēļas vai pat vairāk. Otrs noteikums – tā kā mums vispār par pieaugušo profilaksi nemaksā valsts, tad mēs neveiksim pieaugušo profilaksi un vienīgi, ja pacients to izvēlēsies veikt par maksu, tad veiksim. Un trešā lieta – mēs aicināsim kolēģus neparakstīt e-veselības līgumu,” stāstīja Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Taču ārsti aicina premjeru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība) un veselības ministri Andu Čakšu (ZZS izvirzītā) uz sarunām, lai atrisinātu situāciju. Ārsti būtu gatavi apsvērt piedāvājumu par 150 eiro palielināt ikmēneša kapitācijas naudu, ja tā nebūtu saistīta ar kvalitātes kritērijiem. Jau pašlaik reti kurš ģimenes ārsts var izpildīt visus kvalitātes kritērijus, un, saistot piemaksu ar papildu kritērijiem, valsts varētu “ietaupīt”, jo iela daļa ārstu kritērijus neizpildītu, un nebūtu jāmaksā. Turklāt ārstu prasība bijusi nevis palielināt piemaksu par kvalitāti, bet gan beidzot saņemt cienīgāku atalgojumu par darbu, ko viņi veic jau pašreiz.
Bet veselības ministre nepiekrīt viedoklim, ka kvalitātes kritēriju izpilde prasīs papildu darba slodzi.
“Tie kritēriji, par kuriem mēs runājam, nav papildu darbs, kas ir jāveic ģimenes ārstiem. Mēs vienkārši to precīzi monitorētu un redzētu, ka tas tiešām tiek izpildīts. Tā kā es teiktu, ka tas šobrīd nav arguments. Un tieši tāpat stratēģiskās padomes sēdē tika nolemts, ka bāzes atalgojums visiem ārstiem ir vienāds. Un, ja mēs gribam papildus uzlabot kaut kādas lietas tieši primārajā veselības aprūpē, tad tas varētu iet caur kvalitātes prizmu,” pauda Čakša.
Ministrei arī nav saprotama jaunā streika forma. Tādēļ viņa kā nozares ministre gatava sarunas ar ģimenes ārstiem turpināt.
Bet, kamēr turpinās streiks, asociācija arī apkopos ārstu sūdzības par Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas izdarīto uz spiedienu streikojošiem ārstiem un vērtēs iespējas, kā nodrošināt streikojošo ārstu tiesiskā aizsardzību, neizslēdzot iespēju vērsties tiesā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis tikmēr uzskata, ka valdība ir izdarījusi pilnīgi visu, lai rastu kompromisu ar ģimenes ārstiem. Premjers pēc koalīcijas partiju sanāksmes norādīja, ka jaunu piedāvājumu no valdības puses ģimenes ārstiem nebūs. Šobrīd šķiet, ka sarunas iegājušas strupceļā.
