Biežāka virsmu dezinfekcija ir tikai viens no nedaudzajiem papildu pienākumiem ģimenes ārstes Gundegas Skruzes-Janavas praksē. Covid-19 pandēmijas uzliesmojums rudenī ārstes darba apjomu un slodzi būtiski palielinājis.
"Brīžiem tiešām ir tā, ka tas telefons zvana, zvana, zvana, tu pacel, noliec, atkal zvana, atkal zvana.
Pirmdienā skaitīju, man darba laikā līdz pēcpusdienai bija 17 zvani. Parasti tā nav divu minūšu saruna, citreiz varbūt ir ātrāk, citreiz tās ir minūtes 20," stāstīja ārste.
Papildu ikdienas pienākumiem, arī darbam ar hroniski slimajiem pacientiem, katru dienu jāapzvana sasirgušie Covid-19 slimnieki. Jāpiezvana arī viņu kontaktpersonām, gan uzsākot karantīnu, gan to beidzot, un pašlaik kontaktpersonu ir ļoti daudz. Lai atvieglotu pacientu ikdienu, viņas praksē paši veic arī Covid-19 paraugu ņemšanu. Turklāt slodze ir arī psiholoģiska – neziņa, kas būs nākamajā dienā, vai pati ģimenes ārste kādā brīdī nebūs kļuvusi par kontaktpersonu.
"Tas viss kopā ļoti, ļoti izdedzina. Ne tikai tas, ka ir palielinājies darba apjoms, bet tas, ka stress un neziņa ir diezgan milzīgi," uzsvēra Skruze-Janava.
Saeimas balsojums no valsts budžeta apmaksāt pirmās trīs darba nespējas dienas darbiniekiem ar akūtu elpceļu infekciju jau no pirmdienas kļūs par vēl vienu no ģimenes ārstu papildu pienākumiem. Pagaidām ir arī neziņa, kā to pareizi izpildīt.
"Tagad vienas saslimšanas gadījumā mums, ģimenes ārstiem, būs jāveic vairākas darbības, jāatver viena darba nespējas lapa, tad tā jāslēdz, tad jāatver nākamā darba nespējas lapa, atkal jāslēdz. Mums ir jāseko līdzi dienu skaitam. Tas, es domāju, mūs padara nevis par ārstiem, bet tieši par kaut kādiem rakstvežiem," norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Ārsti lūdz atvieglot birokrātiju
Ģimenes ārstu darba apjoms ir būtiski pieaudzis, viņi izdeg, tāpēc ģimenes ārstu asociācija lūdz lēmumu pieņēmējus to ņemt vērā. Vienu no lūgumiem – katru dienu nezvanīt karantīnā esošajiem – Veselības ministrija esot uzklausījusi.
"Arī pārējos citus soļus vajag darīt tā, lai atvieglotu mums to birokrātisko darbu.
Ziniet, šodien jau man zvana ārste un saka – mums nevajag vairs nekādu finansējumu, mēs vienkārši esam sadeguši.
Mēs iesim projām, slēgsim prakses ciet, nestrādāsim," pastāstīja Veide.
Veselības ministrija norāda, ka situāciju izprot. Viens no veidiem, kā atlīdzināt par papildu darbu, esot piešķirtais papildu finansējums arī ģimenes ārstiem.
"Piemaksas būs 20% apmērā no vidējās ārstu algas, kas ir aptuveni 550 eiro uz ģimenes ārsta praksi. Šīs piemaksas tiek aprēķinātas pērn oktobrī, novembrī un decembrī. Un attiecīgi vairāk kā 700 000 eiro paredzēts tieši piemaksām ģimenes ārstiem par darbu oktobrī Covid-19 apstākļos," norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrijā piebilst, ka domās, kā risināt arī slimības lapu atvēršanas jautājumu. Lai ikdienu atvieglotu, no novembra pagarināts darba laiks dežūrārstiem, savukārt pacientiem, kas iet uz plānveida operācijām, Covid-19 testa veikšanai pašlaik pietiekot ar speciālista nosūtījumu. Arī ģimenes ārstu vērtēšanā nākamgad tikšot ņemta vērā pašreizējā darba slodze.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tāpēc arī tika noteikts, ka Covid-19 testus varēs veikt ar ārsta nosūtījumu, tādējādi pieauga ārstu darba apjoms.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
