Ģimenes ārsts Ingus Burlaks, kurš pieņem Rīgā, Imantā, bija viens no pirmajiem, kas sāka vakcinēt savus pacientus. Viņš atceras, ka, sākoties vakcinācijai pret Covid-19, cilvēki nākuši ar ziediem, nesuši kūkas. Ja flakonā bija palikusi pāri kāda vakcīnas deva, brauca ar taksi un lūdza to neatdot citiem, taču tagad situācija esot krasi mainījusies. Daudzi neslēpj, ka vakcinējas tikai darba dēļ.
"Tagad jārunā ar katru individuāli, jāvelta ļoti daudz laika, atspēkojot "fake news" [viltus ziņas], kas ir sociālajos tīklos. Man saka: manas kaimiņienes draudzene iepotēja, paziņu, paziņas, visiem slikti. Mēs prasām: jums pašam ir pazīstams cilvēks, kam palika slikti pēc potes? Parasti izrādās, ka nav. Un tad, kad tu pasaki, ka [tu, pacient] zini 30, 40 cilvēkus, kuri ir sapotēti, bet mēs savā praksē pazīstam 1500, ko paši esam sapotējuši, un tikai vienam bija alerģiska reakcija, bet tikām galā bez stacionēšanas. Nevienam nekas nenotika, neizauga ne ragi, ne čips tika aktivizēts, un pat ne kājas nenotirpa," skaidroja Burlaks.
Tas ir jāizdara, cīnīsimies par katru – saka dakteris, vaicāts vai izdosies pārliecināt šaubīgos pacientus vakcinēties.
Viņaprāt, augstais potēto cilvēku skaits Skandināvijā liecina par cilvēku uzticēšanos valstij.
Ārsts norādīja: "Tas ir tiešā veidā saistīts gan ar uzticēšanos valdošajiem un dzīves līmeni, kāds tur ir. Bet te, tā nav pat kāda konkrēta ministra vai valdības vaina. Tā ir atbilde un pretreakcija no lielas sabiedrības daļas mūsu valdošajiem par to, ko viņi izdarījuši ar valsti pa 30 gadiem. Cilvēki lielā vairumā šeit nejūtas droši un pasargāti."
Pēc daktera novērojumiem – šaubīgo vidū lielākā daļa ir krievvalodīgie, kuru vairāk ir arī slimnīcās, tādēļ, viņaprāt, aicinājumam vakcinēties jāizskan arī svešvalodās.
"Kad esam kraujas malā, uzrunājiet kaut piecās valodās, mums ir jāizmanto visi mērķi, lai cilvēkus sapotētu. Ja politiķi grib sava elektorāta priekšā būt balti un pūkaini, nav īstais laiks, ja uz svaru kausiem ir cilvēku dzīvības," uzskata ģimenes ārsts.
"Cīnīsimies par katru, jo likmes ir ļoti augstas," uzsvēra dakteris.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.
No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.
