Viņa intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pēdējā mēneša laikā ģimenes ārstu praksēs patiesi redz aizvien mazāk pacientu, kuri vēlas vakcinēties. Veide to skaidro tā – cilvēki, kuri to ir gribējuši, jau ir sapotējušies, bet tagad atlikuši vakcīnu noliedzēji un nogaidošie.
Veide norādīja, ka ar vakcīnu noliedzējiem runāt ir praktiski neiespējami. Savukārt par nogaidošajiem viņa paskaidroja – šīs taktikas pārstāvju skaidrojums atlikt vakcīnu ir vēlme sagaidīt rudeni, jo tagad novērotā saslimstības samazinājuma dēļ nogaidošajiem šķiet, ka risks inficēties ir zems.
Vienlaikus Veidei arī pēc sarunas ar kolēģiem radusies sajūta, ka noliedzēju ir vairāk par izskanējušajiem 10%.
Vaicāta par ģimenes ārstiem, kuri ir pret vakcināciju, Veide norādīja: "Es personīgi neesmu saskārusies vai runājusi ar ģimenes ārstiem, kas būtu pret vakcināciju."
Arī asociācijā nav saņemta informācija, ka kāds ģimenes ārsts ieteiktu nevakcinēties. Veide pieļāva, ka ģimenes ārsti pēc sarunas ar pacientu individuāli varētu ieteikt nogaidīt, piemēram, nupat pārslimotas Covid-19 infekcijas dēļ.
Potēšanos pabeidzis 41% iedzīvotāju
Vakcināciju pret Covid-19 uzsākuši 45% iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem, bet potēšanās procesu pabeidzis vairāk nekā 41% cilvēku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča.
Viņa norādīja, ka vakcinēt iedzīvotājus izbraukumos iecerēts līdz vasaras beigām un šī pieeja ir attaisnojusies, jo ievērojams skaits cilvēku izvēlējās pirmo devu saņemt gadatirgos vai tirdzniecības centros bez iepriekšējā pieraksta.
Tāpat Juhņēviča norādīja, ka vakcīnu krājumi noliktavās patlaban ir pietiekami - ir pieejami gan "Pfizer/BioNTech", gan "Moderna" preparāti, kā arī "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19, savukārt "Janssen" vakcīnas, kuru kurss sastāv no vienas potes devas, gaidāms šonedēļ, kad Latvijai varētu piegādāt vēl aptuveni 20 000 devu.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Ja saslimstības kumulatīvais rādītājs nokritīs zem 20 gadījumu atzīmes, tad ierobežojumus mazinās. Ja rādītājs pārsniegs 120 atzīmi, tad – pastiprinās.
