Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks Robulis ceļu uz Ukrainas pilsētu Červonohradu mērojis četras reizes, turp vedot ugunsdzēsēju darbā nepieciešamās lietas.
Robulis stāstīja: "Tās ir šļūtenes, formas, ģenerators, jo Červonohradā kritiskā infrastruktūra tiek visu laiku bombardēta."
Robulis arī stāstīja, ka Červonohradas glābšanas dienestam nākas strādāt ne tikai pašu pilsētā, bet arī doties palīgā uz citām vietām, tāpēc darba apjoms ir ļoti liels un te lieti noder tas, ka Ukrainā ir saglabāta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība.
"Ukrainā ir ļoti spēcīgi attīstīti brīvprātīgie ugunsdzēsēji, viņiem nav ne vienu mirkli viņi bijuši likvidēti, viņi pastāv un atslogo [profesionāļus], teiksim, tad, kad glābšanas dienests ir smagākajos izsaukumos, tad viņi var paņemt vieglākos, viņi var būt pirmie jebkurā ciematā. Kurš labāk zinās savu ciematu, ja ne brīvprātīgais ugunsdzēsējs?" sacīja Robulis.
Kad janvārī Valmierā viesojās Červonohradas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, lai savukārt iepazītu mūsu pieredzi, ar dienesta vadītāju Oleksiju Skrebinetu Latvijas Radio runāja par to, kāda tad ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju loma glābšanas darbos.
Skrebinets sacīja: "Mēs kopā strādājam! Mums katrā apdzīvotā vietā ir izveidotas brīvprātīgās ugunsdzēsēju vienības, katrā ciematā, pat ja ir tikai 500 iedzīvotāji, ir četri vai pieci brīvprātīgie un viņi palīdz ugunsdzēsēju vienībām."
Skrebinets uzsvēra arī to, ka šobrīd palīdzību valsts dienestam sniedz ne tikai brīvprātīgie ugunsdzēsēji, bet arī ļoti plaši izvērsusies ir voluntieru kustība.
"Buču taču jūs zināt, voluntieri, kuri tur bija, izdarīja ļoti lielu darbu, tajā skaitā palīdzēja arī mūsu ugunsdzēsēju vienībām, kuras tur strādāja; arī Dnipro, kur šī lielā traģēdija, protams, tur pamatdarbu veica mūsu darbinieki, bet ir arī daudz voluntieru un citu cilvēku, kas palīdz," pastāstīja Skrebinets.
Ukrainas pieredze Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vadītājam radījusi pārdomas, cik mēs esam vai neesam gatavi ārkārtas situācijām.
Robulis norādīja: "Jābūt gataviem! Kaut gan man liekas, ka mēs neesam gatavi, es negribu teikt par visiem simt, bet par 50 procentiem, ka diez vai esam gatavi valstiskā līmenī. Tā ka vairāk jāattīsta tie paši brīvprātīgie ugunsdzēsēji, jo glābšanas dienests netiks galā."
Par to, ka tik apjomīgos postījumos un ugunsgrēkos, kādi ir Ukrainā, nepietiek tikai ar valsts glābšanas dienesta spēkiem, pārliecināts ir arī Saeimas deputāts, bijušais, ilggadējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš ("Jaunā Vienotība"), kurš kopā ar Saeimas delegāciju apmeklēja Ukrainu un savām acīm skatīja Krievijas raķešu postījumus.
"Tāda apjoma sagrautas, bojātas, degošas mājas, – uz to nevienas, pat attīstītākas valsts izvērsts, liels glābšanas dienests nespēj vienlaicīgi, normālā veidā noreaģēt," atzīmēja Skrastiņš.
Viņš strādā arī Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un uzskata, ka, protams, brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ir svarīga arī šobrīd miera laikā, bet, domājot par valsts drošību, tad vispirms vērtējums būtu jādod ekspertiem.
"Šobrīd, pirmkārt, ir jāsaprot, kāda šī loma viņiem būs, kādu mēs to atstājam, un tad jāsēžas pie viena galda un jāsaprot tas, vai šī ir tā organizācija, jo nu ir publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi, tai skaitā bija arī par, varbūt esat dzirdējuši tādu terminu – ugunssardzi, un tur ir idejas šo kustību veidot līdzīgi Zemessardzes principam. Es nesaku ne jā, ne nē, es neesmu tik ļoti iepazinies, bet šādu terminu un ideju esmu dzirdējis. Būtībā ir ekspertiem, zinātājiem jāpiesēžas pie galda un jāsaliek viens modelis, otrais, trešais, vienkārši vajag saprast, kā to kopēji visā Latvijā vienādā, normālā formā pārraudzīt un darbināt," atzīmēja Skrastiņš.
Saeimas deputāts arī piebilda, ka tas nav izdarāms vienā gadā.
