"Valdība Latvijā būs," pēc nu jau kārtējām partiju sarunām uzsvēra premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, piebilstot, ka agrāk vai vēlāk "KPV LV" to vadīs. Viņš arī akcentēja, ka izmantos visu atvēlēto laiku līdz 10. decembrim, lai izveidotu rīcībspējīgu valdību. Politiķis arī ir pārliecināts, ka pielaide valsts noslēpumam viņam tiks piešķirta.
Valdības veidošanas process ir lēns, atzīst partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kura iecerējusi rīkot biedru referendumu, lai noskaidrotu viņu attieksmi par dalību Gobzema valdībā. “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka pirmdien sarunās būtiska progresa nav, bet esot ļoti daudz neskaidrību.
Arī “Jaunā Vienotība”, kas turpinās sarunas par Gobzema valdības veidošanu, norāda uz daudzām neskaidrībām par valdības veidošanas deklarācijā iekļautajiem punktiem. Tā pēc partijas valdes un Saeimas frakcijas kopsēdes Latvijas Radio pauda Krišjānis Kariņš. Partijai lielākas bažas ir par koalīcijas veidošanu, izglītību un valsts noslēpuma pielaides jautājumu.
“Mums kā apvienībai šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par visu procesu. Piemēram, mums ir neskaidrs tas sākotnējais piedāvājums uz tādu ļoti atvērtu koalīciju, kas iesaistītu visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, kas mums izskatās, iespējams, kā mēģinājums pa sētas durvīm iesaistīt “Saskaņu” valdībā. Protams, mums ir neskaidrības par pašvaldību reformu, kā tas ir iecerēts, vēl vairāk par izglītību, ko runāja sestdien vairākas stundas, un, protams, par iespējamo drošības likuma maiņu par pielaidi valsts noslēpumam mums arī ir problemātiski.
Tātad mēs turpināsim iet uz sapulcēm, mēģināsim gūt atbildes uz šiem jautājumiem, bet šobrīd “Jaunajai Vienotībai” ir vairāk jautājumu, nekā mums ir atbilžu,” sacīja Kariņš.
Par jaunās valdības veidošanu vismazāk iebildumu ir Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Partijai būtiski esot panākt medikamentu cenu pazemināšanu, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu, tāpēc partija nevēlas valdības apstiprināšanai likt šķēršļus.
Pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, nav skaidrs.
Kuluāru informācija liecina, ka jau šonedēļ atsevišķas partijas varētu atteikties strādāt Gobzema vadībā.
KONTEKSTS:
Mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad partijas nebija spējušas vienoties par valdības aprisēm, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi Jāni Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās. Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, taču arī tas nevainagojās ar panākumiem, un 26.novembrī Vējonis deva "KPV LV' pārstāvim Aldim Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei.
Dienu pēc nominēšanas "KPV LV" tikās ar pārējām Saeimā ievēlētajām partijām, izņemot "Saskaņu", piedāvājot valdības tapšanas sarunu grafiku, kas paredz 10 sanāksmēs vienoties par darāmajiem darbiem, izvērtēt reformu plānu un to fiskālo ietekmi un sadalīt atbildības jomas. Turklāt Gobzems vēlas šo procesu veidot konfidenciālu, par ko partijas esot vienojušās.
Sarunu raitāku virzību aizēno tas, ka Gobzemam nav pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Viņš pats pieļauj iespēju aicināt cilvēkus iziet ielās. Tikmēr pārējo partiju pārstāvji neslēpj skepsi par iespēju strādāt ar premjeru bez pielaides.
