Pirmajā tikšanās reizē Gobzems piedāvāja darba grafiku valdības veidošanai.
Otrdien, 27. novembrī, sarunās piedalījās Jaunā konservatīvā partija (JKP), apvienība “Attīstībai/Par!”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”. Saruna esot notikusi draudzīgā atmosfērā un nekādi ultimāti nav izskanējuši.
Jaunā konservatīvā partija, kura iepriekš bija teikusi, ka ar ZZS nesēdīsies pie sarunu galda, skaidroja, ka tagad ir cita situācija, jo prezidents valdību ir lūdzis sastādīt Gobzemam,
taču “zaļzemnieki” konservatīvajiem joprojām esot “sarkanā līnija”.
Tikšanās laikā apspriesti organizatoriski jautājumi un sarunas par valdības veidošanu notiks katru dienu, tostarp sestdien. Sarunas iecerēts turpināt trešdien, 28. novembrī.
Partijas arī vienojās par konfidencialitātes ievērošanu sarunās.
Apvienības „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts Latvijas Radio skaidroja, ka „„KPV LV” un Aldis Gobzems vēlas šo procesu veidot konfidenciālu un koleģiālu, pēc vienošanās plaši nekomentēt, tāpēc es to arī nedarīšu”.
“Mēs minējām savu viedokli, ka šim valdības veidošanas procesam ir pievērsta sabiedrības interese un tam jābūt caurspīdīgam, bet šim brīžam sarunu dalībnieki vienojās, ka galvenais runātājs ir Gobzema kungs. Sīkāk šobrīd es nekomentēšu,” sacīja Pavļuts.
„Tas publiski nekad nav bijis noslēpums. Ja tiks apstiprināta Alda Gobzema valdība, tad valdības sēdes, ļoti iespējams, būs slēgtas,” norādīja Gobzems.
Nākamajā tikšanās reizē Gobzems piedāvā apspriest sadarbības principus, domstarpību risināšanu, iekšējo un ārējo komunikāciju. Gobzems vēlas vienoties par sadarbības principiem valdības ietvaros, starp valdību un Saeimu, kā arī starp koalīcijas frakcijām Saeimā.
Trešajā tikšanās reizē plānots piedāvāt sadarbības memorandu, kuru potenciālie koalīcijas partneri varētu parakstīt.
Ceturtajā un piektajā sanāksmē piedāvāts apspriest valdības reformu plānu un to īstenošanas grafiku, par pamatu ņemot “KPV LV” valdības deklarāciju.
Pēc tam Gobzems piedāvā izvērtēt iecerēto reformu fiskālo ietekmi un definēt valdības deklarācijas preambulu.
Tikai septītajā tikšanās reizē Gobzems piedāvā iepazīstināt partijas ar savu redzējumu par ministriju un atbildības jomu sadalījumu, un tad politiskie spēki varētu apspriest valdības deklarācijas pirmo variantu.
Turklāt partijas katra atsevišķi diskutētu par šiem jautājumiem ar premjera amata kandidātu un sarunu vedējiem.
Nākamajā tikšanās reizē paredzēts apspriest valdības deklarācijas redakcijas otro piedāvājumu.
Devītajā sanāksmē partijām piedāvāts vienoties par valdības deklarācijas gala redakciju, un desmitajā tikšanās reizē premjera amata kandidāts, ministru amata kandidāti un koalīcijas Saeimas deputāti parakstītu valdības deklarāciju.
Sarunu partneri pēc tikšanās bijuši piesardzīgi.
„Darba grafikā varam redzēt – sāksies [sarunas] par konkrētām lietām, būs lielāka skaidrība. Šobrīd esam nosprieduši, ka strādāsim, un vienojušies par grafiku,” tā komentēja Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze.
Arī Jaunā konservatīvā partija pagaidām paliek pie kopīga apspriežu galda ar "zaļzemniekiem", lai arī, kā stāsta partijas līderis Jānis Bordāns, saglabā principiālo pozīciju nestrādāt ar viņiem vienā valdībā.
„Šodien mēs piedalījāmies un spersim arī nākamo soli – iesniegsim savus piedāvājumus. Šeit nebija nekādas destrukcijas ne no viena kolēģa, tas, protams, ir patīkami,” atzina Bordāns.
Gobzems tic, ka laika vienoties par valdību pietiks. „Mūsu mērķis ir panākt vienošanās, tāpēc atkal jāsaka šī garlaicīgā frāze – nesteidziniet mūs,” medijiem sacīja premjera amata kandidāts.
Ja partijām izdosies ievērot sarunu grafiku, tad skaidrībai par nākamo valdību jābūt nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Pēc 13.Saeimas vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim. Trīs dienu laikā neviena oficiāla tikšanās netika aizvadīta, kas izraisīja prezidenta neapmierinātību. 26. novembrī Vējonis deva Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei.
