Valsts drošības komitejas izpētes komisija nu jau vairākus gadus no juridiskā, vēsturiskā un zinātniskā aspekta pēta VDK dokumentus, kā arī izvērtē, kādu materiālo un morālo kaitējumu čekas darbība nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem. Kā stāsta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris, Jūrmalas tiesa atteikusies izsniegt savulaik izspriesto lietu par to, vai un kā ar Valsts drošības komiteju sadarbojies 1990. gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltais Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.
“Viņu attaisnoja tāpat kā visus citus, kas tiesā vērsās. Par to jau nav jautājums. Bet interesanti redzēt, ko un kurš ir teicis. Viņi saka, ka viņiem tās lietas vairs neesot. Pēc tam es rakstīju viņiem oficiālu pieprasījumu, un beidzot vakar viņi paziņoja, ka tā lieta tiesā neglabājas,” stāsta Kangeris.
Savukārt Latvijas Nacionālajā arhīvā norādīts uz ļoti niecīgu varbūtību, ka Godmaņa lieta ir nodota Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti.
Pats Godmanis saka, ka ir saglabājis tiesas spriedumu. Viņš savulaik esot bijis pirmais, kas pirms kandidēšanas vēlēšanās publiski paustās bažas par viņa saistību ar čeku prasījis pārbaudīt tiesai.
Godmanis pieļauj, ka VDK dokumentos viņa uzvārds nokļuvis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad viņš kā jaunais zinātnieks uz nepilnu gadu devies uz Austriju. “Es vērsos tiesā, un tiesa izskatīja to jautājumu un atzina, ka nav man sadarbība fiksēta. Man ir tiesas spriedums. Par tiesas materiāliem lai tiesa atbild, kur tie atrodas. Cik es atceros no paša tiesas procesa,
acīmredzot, tos, kas brauca kā zinātnieki, fiksēja kādos sarakstos, bet tas nenozīmē, ka šie zinātnieki sadarbojās ar čeku vai bija čekas ziņotāji.
To es varu pateikt, vismaz par sevi – noteikti,” saka Godmanis.
Tā kā šī nav pirmā reize, kad VDK izpētes komisija sastopas ar pazudušiem dokumentiem, Kangeris uz to vērš atbildīgo personu uzmanību. “Tāpēc mēs esam rakstījuši Drošības padomei pie prezidenta, lai ievēro to, ka nākotnē šos dokumentus neiznīcina. VDK bibliotēka 90.gadu sākumā sastāvēja no desmit tūkstoš vienībām, ceļojusi uz Policijas akadēmiju un visur kur, un šodien maz kas no tā palicis pāri. Ir daudz liecību no bijušajiem VDK darbiniekiem, kas noteikti būtu saglabājamas,” norāda Kangeris.
Jāpiebilst, ka tieši būtiskais dokumentu trūkums līdz šim tiek minēts kā galvenais iemesls, kādēļ Latvijā netiek atvērti tā dēvētie čekas maisi. Proti, Latvijā ir tikai 4500 aģentu kartīšu, lai gan kopumā bijuši 26 000 aģentu. Lietās neesot arī personu parakstu, turklāt ir daudz stāstu par to, ka šīs kartītes tikušas aizpildītas aizmuguriski. Savukārt darba lietas atrodas Krievijā.
