Šonedēļ uznākusī ziema ir kā dāvana, jo grants ceļi kļuvuši gludāki un vieglāk izbraucami, atzīst pieredzējušais Cīravas pagasta autobusa šoferis Harijs Krinkelis. Katru dienu viņš vidēji nobrauc ap 100 kilometriem, vadājot bērnus uz Dzērves pamatskolu un atpakaļ.
Situācija uz grants ceļiem ar katru gadu rudeņos un pavasaros kļūstot aizvien dramatiskāka, kas prasot gan nervus, gan tehnikas remontu.
"Tie šķīdoņi ir tāda kā sērga vai gripa, vai vīruss. Viņš būs tai pavasarī un ir neizbēgams," atzīst šoferis.
Cīravas pagasts ir kā sava veida krustpunkts, no kura uz visām pusēm pārsvarā ved valsts autoceļi ar grants segumu. Tā kā satiksmes intensitāte ir neliela, tad remontdarbi uz šiem ceļiem neesot manīti vismaz 30 gadus, atzīst vietējie. Mitrajā laikā dubļu vannas līdz pusritenim, tāpat arī bedres esot garantētas, ko lielākoties radot piena, baļķu, gružu un grants vedēji.
"Cilvēki, godīgi sakot, ir jau pieraduši pie tā, ka, ja tu dzīvo laukos, ir jārēķinās ar to, ka ceļu kvalitāte būs slikta," teica Cīravas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Čanders.
"Te jau bija tā, ka ar vieglo mašīnu nevarēja izbraukt cauri. Nobrauca greiders, bet tas neko īpaši nedeva, to putru apmaisīja un ar to viss beidzās. Ja vēl šitā turpināsies, tad pēc gada ar ielas mašīnu vispār neizbrauks pa šo ceļu," teica lauksaimnieks Aivars Brasliņš.
Padomju laikā būvētie grants ceļi ir nolietojušies, tie vairs nespēj turēt jaudīgo mežu un lauksaimniecības tehniku. Masas ierobežojumi nav ilgtermiņa risinājums, uzskata aptaujātie pagastu pārstāvji.
"Uz ko mēs varam cerēt? Mēs varam cerēt uz to, ka beidzot kaut kad valdība nāks pie prāta un atjaunos kādreiz izveidoto ceļu fondu," sprieda Čanders.
Aizputes novada teritorijā ir septiņu dažādu valsts autoceļu posmi, no kuriem piecos kravas transportam satiksme ierobežota visa gada garumā.
