Brīdī, kad Latvija pievienojās eirozonai un Eiropas Stabilitātes mehānismam, no kā tagad jāsniedz aizdevums Grieķijai, toreizējā koalīcija nolēma, ka gala lēmums par aizdevumu garantēšanu jāpieņem valdības līmenī. Tagad – brīdī, kad arī Latvijai kopā ar citām eirozonas valstīm reāli jāuzņemas saistības, - politiķu viedokļi sāk mainīties.
"Es personīgi uzskatu, ka, lai arī par to ir jālemj valdībai, Saeima ir jāiesaista. Es uzskatu, ka, ja aizies līdz gala lēmumam, būtu jāiesaista Saeima. Personīgi man ir ļoti grūti atgūt uzticību Grieķijas ekonomikas attīstībai," sacīja Ministru prezidente.
Kaut arī Straujuma bija pirmā, kura paudusi uzskatu par plašāka mandāta nepieciešamību aizdevuma garantēšanai, līdzīgi domā arī koalīcijas partneri.
"Šobrīd darba kārtībā būs jautājums par Grieķijas piekšlikuma izvērtēšanu, kas neradītu papildus saistības Latvijai. (..) Gadījumā, ja būtu jautājums par papildu saistību uzņemšanos, tad tas būtu Saeimas jautājums – komisijas vai Saeimas līmenī," teica Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Par to, vai nepieciešams mainīt pašreizējo kārtību, varas partijas spriedīs nākamajā koalīcijas padomē, tikmēr opozīcija jau sākusi rīkoties. Partijas “No sirds Latvijai” (NSL) frakcija rosinās grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, lai lēmumu par kredīta garantēšanu pieņemtu Saeima. Pašas frakcijas viedoklis jau tagad ir skaidrs – jaunu aizdevumu Grieķijai nevajadzētu dot.
"Mēs negribētu garantēt, jo Grieķija ar līdzšinējo darbību ir apliecinājusi, ka tā nav spējīga aizdotās summas normāli izmantot. (..) Domāju, ka nav pareizi valstij ar zemāku ienākumu līmeni garantēt parādu citai - bagātākai valstij," teica Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL).
Grozījumu iesniedzēji gan norāda - panākt šādas izmaiņas Saeimas starpsesiju pārtraukuma dēļ nebūs viegli. Tos varētu skatīt varētu vien septembrī. Tikmēr Saeimas juridiskajā birojā nav skaidrības, kā šie grozījumi varētu mainīt lēmuma pieņemšanas kārtību.
"Mēs runājam par likuma grozījumiem, ko es neesmu redzējusi. Es redzu, ka tie ir grozījumi par budžeta un finanšu vadību. Bet tas, kas attiecas ar Stabilitātes mehānismu – tur ir cits regulējums," teica Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece Anita Kozlovska.
Pagaidām vēl nav precīzi skaidras, cik daudz naudas Grieķija varētu prasīt no Eiropas Stabilitātes mehānisma.
