Grigule eiroskeptiķiem pievienojās 18.jūnijā, un šo frakciju vadīja labējās, eiroskeptiskās partijas „UKIP” līderis Naidžels Faražs, kura partija atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Faražs Eiropas Savienības paplašināšanos savulaik nosauca par vienu no lielākajām kļūdām.
Grigule ir viena no astoņiem Latvijas eiroparlmentāriešiem un vienīgā, kas iekļāvās "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas" frakcijā.
Sarunā ar aģentūru BNS Grigule skaidroja, ka uz EP nākusi strādāt un aizstāvēt Latvijas intereses. Tomēr pēc vairākām sarunām kļuvis saprotams, ka grupā strādājošie deputāti esot savādāki nekā bijis cerēts, sacīja Grigule.
Pretrunas radušās arī ar Lielbritānijas Neatkarības partijas (UKIP) pārstāvi Naidželu Farāžu, kas bija grupas līdzprezidents. Grigule norādīja, ka viņai neesot pieņemamas atsevišķas UKIP darbības, kā, piemēram, muguras pagriešana ES valstu karogiem un izteikumi, ka ES ir jāsagrauj.
Tāpat Grigule uzsvēra, ka šis bijis morāli ļoti smags lēmums. Savu pozīciju viņa izskaidrojusi grupas deputātiem. Runājot par savu turpmāko darbību, Grigule norādīja, ka vispirms tiksies ar ZZS kolēģiem. Tikšanos laikā arī tikšot pārrunāta turpmākā rīcība EP.
Līdz ar Ivetas Grigules izstāšanos no eiroskeptiķu grupas, tā ir izjukusi. Tomēr parlamentāriete noliedz izskanējušās baumas, ka viņa šādi rīkojusies, būdama piekukuļota no Eiropas Tautas partijas, kas ir lielākā Eiropas Parlamenta frakcija.
Grigules rīcība Briselē izraisījusi īstu ķēdes reakciju. Eiropas Parlaments bija spiests atcelt ceturtdien plānoto izlemšanu par šī gada prestižās Saharova balvas laureātu. Kā informējis parlamenta prezidents Martins Šulcs, Latvijas deputātes aiziešana no politiskās grupas radījusi tehnisku barjeru šī lēmuma pieņemšanai.
