700 zinātnieki, ārsti, virusologi un vakcīnu izgudrotāji šajās dienās Rīgā runā par gripu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši riska grupām, kas ir gan paši mediķi un cilvēki ar hroniskām slimībām, gan bērni un cilvēki, kas sasnieguši 65 gadus.
“Mēs skatāmies, kā mēs varētu uzlabot situāciju Eiropā vakcinēšanās jomā,” saka virusoloģijas profesors Abs Osterhauss. “Ir valstis, kurās klājas labi. Piemēram, Lielbritānijā, vai Nīderlandē, kur vakcinē pat 70%-75% no riska grupas, kas ir cilvēki gados. Diemžēl Baltijas valstīs šie skaitļi ir ļoti zemi,” norāda Osterhauss.
“Pagājušajā sezonā [Latvijā bija] 76 nāves gadījumi,”
saka infektoloģe Dace Zavadska. “Padomājiet, viņi varēja nenomirt, ja būtu vakcinējušies! Tie bija gados veci cilvēki. Paldies Dievam, nav neviens bērns, bet nekad nezinām, kad atnāks pandēmija. Nākamgad būs 100 gadi kopš spāņu gripas [kad bojā aizgāja daudzi cilvēki],” brīdina Zavadska.
Konferencē daudz diskutē arī par pieejamo vakcīnu efektivitāti. Tā svārstās līdz 50%-75%, un saslimst arī pret gripu potētie.
“Tā vienmēr ir kā skriešanās sacīkste starp vīrusu un vakcīnu radītājiem. Mēs tieši par to runājām, kā mēs varam radīt labākas vakcīnas, jo pirms trim gadiem nebija veiksmīga vakcīna, un mēs to zinām. Par to mēs daudz diskutējām. Šodien mēs runājam par jaunām tehnoloģijām un jaunām iespējām,” klāsta Osterhauss.
No šī gada arī Latvijā būs pieejama jauna vakcīna, kurā iekļauti abi gripas B apakštipi. Šī gada sezonā īpaši pārsteigumi gan neesot gaidāmi. “Tas pats H3N2, arī H1N1. Bet par B - tas ir kā ar monētu, kura puse uzkritīs [viens vai otrs apakštips],” norāda Zavadska.
No sezonālās gripas katru gadu pasaulē cieš miljoni, bet mirst vairāki simti tūkstoši cilvēku.
