ĪSUMĀ:
- Policijas pārstāvis Grišins noraida tiesas pārmetumus par Zolitūdes lietas izmeklēšanu.
- Grišins uzsvēra – šīs lietas izmeklēšanā paveikts vairāk nekā jebkurā citā.
- Grišins: Tiesa koncentrējusies uz tiešo traģēdijas izraisītāju, izmeklēšana raudzījusies plašāk.
- Zolitūdes spriedumu pārrunāja arī Levits un Kariņš, norādot uz nesaprātīgiem izskatīšanas termiņiem.
- Tiesnesis: Lietā bija ļoti daudz materiālu.
- Tiesa arī veltīja pārmetumus prokuroriem; viņi pārmetumus noraida.
- Pēc sprieduma nolasīšanas lietas prokurori paziņoja, ka tiesnešu lēmumu pārsūdzēs.
- Līdz ar to automātiski tiks pārsūdzēti arī abi tiesas blakuslēmumi - arī par "Vikom Industry" atbildību.
- Prokurori gan var kriminālprocesu uzsākt arī ātrāk, paši pēc savas iniciatīvas.
Teju visus apsūdzētos attaisnojošā sprieduma blakuslēmumā Zolitūdes traģēdijas lietas tiesneši norādīja, ka prokurori nav pienācīgi pildījuši savus pienākumus. Tiesa pārmeta, ka valsts apsūdzības virzītāji uzrādījuši savstarpēji izslēdzošas apsūdzības, pārmetuši apsūdzētajiem, ka viņi nav pildījuši pienākumus un arī daļa cietušo par tādiem esot atzīti nepamatoti.
“Es jums nosaucu tikai dažus, tur būs diezgan daudz dažāda rakstura pārmetumu. Nevaru jau, protams, teikt, ka tur viss ir pilnīgi nepareizi un ļoti slikti izmeklēts,” skaidrojot lēmumus, sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.
Prokurori sev veltītos pārmetumus otrdien kategoriski noliedza, un arī no Valsts policijas puses par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu atbildīgais Andrejs Grišins tos noraida.
“Es kategoriski noraidu pārmetumus, ka izmeklēšana Zolitūdes lietā tika veikta nekvalitatīvi.
Izmeklēšanas grupā tika virzīti vispieredzējušākie policijas darbinieki, ikdienā mēs esam komunicējuši un strādājuši roku rokā ar uzraugošo institūciju, prokuroru,” sacīja Grišins.
Viņš pauda, ka nenoliedzami var sabiedrībai pateikt, ka šajā izmeklēšanā tika darīts viss iespējamais.
“Nenoliedzami. Mēs pat uzskatām, ka izdarījām vairāk,” sacīja Grišins.
Viņš uzsvēra - kamēr tiesa koncentrējusies uz tiešo traģēdijas izraisītāju, izmeklēšana raudzījusies plašāk.
“Policijas darbinieki bija ne mazāk drosmīgi neapstāties pie nepareizā kopņu aprēķina slodzes, kas bija acīmredzami nepareizas, un gājām tālāk, lai atklātu iespējamos vaininiekus, kuri būvniecības procesā, ja pienācīgi veiktu savus pienākumus, mūsuprāt, varēja pamanīt iepriekš pieļautās aprēķinu kļūdas,” skaidroja Grišins.
Jautāts, vai tiesa ir pārāk šauri skatījusies uz šo lietu, Grišins norādīja: “Domāju, tas ir vērtēšanas jautājums.”
Zolitūdes traģēdijas iztiesāšanu trešdien pārrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Viņi gan vairījās kritizēt izmeklēšanas darbu, bet norādīja uz nesaprātīgiem lietas izskatīšanas termiņiem.
“Šis ir tāds diezgan kliedzošs piemērs. Es arī runāšu ar tiesnešiem par šo jautājumu. Ir jautājums par tiesas sēžu atlikšanu,” atzina Levits.
Četru gadu laikā no 188 tiesas sēdēm gan atliktas ir tikai 16. Vēl 15 noņemtas no izskatīšanas. Toties šajā laikā bez apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, prokuroriem un ekspertiem tiesa uzklausījusi vēl 267 cietušos un 153 lieciniekus. Tādēļ tiesnesis uzskata, ka likumā noteiktie saprātīgie lietas skatīšanas termiņi nav pārkāpti.
Tomēr viņš norāda uz kādu faktoru, kas varbūt nevajadzīgi pagarinājis tiesu, pārmetumus atkal raidot prokuroru virzienā.
Prokurori, tiesas uzskatā, lietā iesnieguši nesaprātīgi lielu apjomu lietisko pierādījumu.
“Tie dokumenti jau tur vairākos desmitos tūkstošu, es pat teiktu, simts tūkstošu, nu, ja šajos dokumentos mēs atrodam tādu dokumentu kā ventilācijas sistēmas pase, tējkannas lietošanas instrukcijas vai ūdenssūkņa apkopes instrukcijas… Faktiski valsts apsūdzības uzturētāji uz viņiem neatsaucās debatēs. Un šai dokumentu apskatei lielu laiku veltīja gan tiesa, gan aizstāvji,” skaidroja tiesnesis Ernstsons.
Lietas prokurori jau otrdien pauda, ka sīkāk tiesas pārmetumus varēs komentēt vienīgi pēc iepazīšanās ar blakuslēmumu pilno tekstu, bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka tāda uzraudzība, kāda nodrošināta Zolitūdes lietai, nav bijusi nevienai citai.
Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas lietas prokurori paziņoja, ka tiesnešu lēmumu pārsūdzēs. Kā LTV Ziņu dienestam paskaidroja prokuratūrā, līdz ar to automātiski tiks pārsūdzēti arī abi tiesas blakuslēmumi. Un tas nozīmē, ka arī lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušo kopņu ražotāju “Vikom industry” stāsies spēkā tikai līdz ar Zolitūdes traģēdijas krimināllietas pēdējās instances spriedumu.
Tiesa, sākt vērtēt “Vikom” atbildību tikai tad varētu būt par vēlu noilguma dēl.
Prokurori gan var kriminālprocesu uzsākt arī ātrāk, paši pēc savas iniciatīvas, un, vai to darīt, lems pēc iepazīšanās ar blakuslēmuma pilno tekstu.
KONTEKSTS:
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, pasludinot spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, pieņēma blakuslēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu. Tiesas blakuslēmums attiecas uz krimināllietas prokuroriem – Agri Skradaili, Kasparu Cakulu un Jekaterinu Kušakovu.
Tiesa viņu rīcībā konstatēja likumā noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, uzraugot pirmstiesas izmeklēšanu un uzturot valsts apsūdzību. Blakuslēmums nosūtīts Ģenerālprokuratūrai.
Prokurori uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanā no viņu puses izdarīts viss nepieciešamais. Viņi nesaskata prokuratūras atbildību par tiesvedības rezultātu. Prokurori noteikti prasīs tiesai pilno spriedumu un sola to pārsūdzēt.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, pasludinot spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, pieņēma arī blakuslēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret darbiniekiem, kuri strādāja nu jau likvidētajā uzņēmumā “Vikom Industry”, kuram bija pasūtītas sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja.
