Centrālā Statistikas pārvaldes aprēķinājusi, ka pērn Latviju pametuši 13 300 cilvēki. Nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, gan dzīvo par 21 000 cilvēku mazāk.
"Tā izmaiņa nav tik liela, tik dramatiska, lai mēs varētu pateikt: jā, tagad mēs esam sasnieguši pagrieziena punktu un vairs mums nav izceļošanas, bet sākas jauna ēra. Diemžēl nē,” situāciju vēl joprojām negatīvi vērtē Hazans. „Pat ja mēs pieņemsim to skaitu – 25 00 izbraukušie – tas ir ļoti daudz, tas ir vairāk nekā viens procents no iedzīvotājiem, tas ir ļoti daudz. Un es teicu, manuprāt, daudz tuvāk patiesībai būtu 30 000, un tā ir neliela pilsētiņa, ko mēs zaudējam gada laikā.”
Visvairāk uz dzīvi ārvalstīs pārvākušies rīdzinieki, bet procentuāli pret Latvijas iedzīvotājiem biežāk emigrē reģionos dzīvojošie.
Lielais Latgales iedzīvotāju skaita samazinājums gan skaidrojams ar izteikti negatīvu dabisko pieaugumu. Pārsvarā Latvijas emigrantu galamērķis ir Eiropas Savienības valstis. Dzīvot uz Krieviju pārcēlušies 6% emigrantu, savukārt iebraucēji no Krievijas pērn veidoja gandrīz 23% visu imigrantu. Biedējošākā migrācijas statistikas daļa – no Latvijas turpina aizplūst gados jauni cilvēki: vairāk nekā puse visu emigrantu ir vecumā no 25 līdz 49 gadiem, bet starp aizbraukušajiem vīriešiem jaunu cilvēku īpatsvars ir vēl lielāks.
