Hidrologi brīdināja par mazo upīšu plūdiem; 2013.gada plūdi izmaksājuši 4,4 miljonus eiro

Šogad maza Abzes upe, kura ikdienā ir 3 -5 metrus plata, appludinājusi “Kalpiņu” mājas, kuras  atrodas blakus upei. Saimnieks saka, ka tik liels ūdens kā trešdien nekad iepriekš šeit nav bijis.  

„Desmitos no rīta aizbraucu uz veikalu pēc maizītes, braucu atpakaļ - ūdens tā kā pacēlies. Siena ruļļi sāka peldēt uz tilta pusi.. Nodomāju, ka laikam ūdens pacēlies drusku. No lietus varētu  būt. Pēc pusstundas paskatos pa logu – johaidī,  ūdens jau pagalmā gāzās iekšā. Kā pārvāra dambi,” atceras “Kalpiņu” saimnieks Guntis Druviņš.

Pēkšņie plūdi ieskrējuši šķūnī, ”man tur ūdens sūknis stāv ko dārzu laistīt, tajā būdiņā,  tas arī noslīcis”, stāsta saimnieks.

Pārdesmit metru augšup upe gan pastrādājusi ievērojamus posta darbus. Pie Dzirnavu dīķa ceļa vairs nav ceļa. Vietā, kur senāk atradās dzirnavas, vecas slūžas neizturēja milzīgo ūdens daudzumu un mutuļojoša straume pārrāva aizsargdambi  un izpostīja ceļu. 

Runājot par iemesliem, pagasta vadība saka - spēcīgas lietavas bijušas pirmo reizi. Visi lauki jau iepriekš bija izmirkuši, un zeme vairs ūdeni neuzsūc. Dīķa slūžas bijušas vaļā.

„Slūžas bija atvērtas.. sistēma ir ļoti grūti atverama... slūžas bija vaļā, kā jebkuru pavasari,  bet bija nosprostotas ar  kokiem,” skaidro  Suntažu pagasta izpilddirektora palīgs Jānis Petrovičs.

Pirmās aplēses liecinot, ka vajadzēs vismaz 70 000 tūkstošus eiro, lai apjaunotu ceļu un slūžas. Taču pagastam tādas naudas nav. Pagastā cer uz atbalstu no valdības, kas varētu segt zaudējumus  no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ceļu un dambi šogad vēl nelabos, izskalojumu vien aizbērs ar granti.

Suntažu pagastā no krastiem sāk kāpt arī Mazā Jugla. Upe bīstami pietuvojusies vairākiem ceļiem un īpašumiem.

Suntažu pagasta Juglas  iedzīvotāja Ņiņa Lūkina saka, ka  rudenī nekad nav tik traki bijis. „Es te dzīvoju 35 gadus. Arī pavasarī tik traki  nav,” apgalvo Lūkina.

 Arī pērn aprīlī   Ogres novada pašvaldība bija starp tām, kurā plūdi radīja vislielākos zaudējumus. Kopējais katastrofas seku likvidācijas izdevumu apmērs pārsniedza 4,4 miljonus eiro.  Lai gan no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašvaldībai tika kompensēts vairāk nekā viens miljons eiro, atlikušo summu domei nācās meklēt pašai.

 Lielākā izdevumu pozīcija bija saistīta ar upes aizsargdambja rekonstrukciju - tā  izmaksas pārsniedza četrus miljonu eiro. Lai gan pašvaldība šiem darbiem vēlējās lielāku valsts atbalstu, lauvas tiesu jeb 3,2 miljonus tai nācās meklēt pašai, ņemot aizdevumu Valsts kasē. Dambja galvenā izbūve tiks pabeigta šogad, bet tā labiekārtošana - nākamgad.

 Vairāk nekā 82 tūkstošus eiro valsts un pašvaldība izmaksājusi par iedzīvotāju mājokļiem radīto postījumu novēršanu. Pašvaldības un valsts atbalstu remonta izdevumu segšanai 70%  apmērā no tāmes saņēmuši 39 cilvēki. Savukārt Ogres domes vienreizējo pabalstu 356 eiro apmērā - 41 cilvēks. 

Izskaloto ielu un komunikāciju tilta balstu remonts kopumā izmaksājis 167 tūkstošus eiro, bet sanesumu tīrīšana upē - 51 tūkstoti eiro.

Ogres pašvaldības amatpersonas norāda, ka līdzīgu palīdzību rudens plūdos cietušie pilsētniekiem varētu saņemt arī šogad, tiesa cik lielu summu tam nāksies paredzēt, pagaidām spriest pāragri.

Jau ziņots, ka ceturtdienas, 16.oktobra vakarā Pārogrē, kur no krastiem izgājusī Urgas upīte applūdinājusi vairāk nekā simt mājokļu, krīzes situācija vēl saglabājās.  Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijas, līdz šim no applūdušajiem īpašumiem evakuēti desmit iedzīvotāji.

Vēl gandrīz tikpat cilvēku mājas pamest atteikušies. Lai gan ūdens līmenis ļoti pamazām krītas, šodien atklājies, ka Urgas upīti ar ūdeni bagātina arī netālā Ķilupe, kas no plašas apkaimes uzņemtos ūdeņus nespēj pa savu gultni aizgādāt līdz Daugavai. Tikmēr Ogres novada pašvaldība jau sākusi aprēķināt Urgas plūdu radītos zaudējumus, kas lēšami simtos tūkstošos eiro.  Ar palīdzības lūgumiem Ogre vērsusies valdībā, pie Valsts prezidenta un uzņēmējiem, jo pašas makā tādas naudas nav. Vienlaikus Ogres domes reorganizācijas laikā tiks izveidota Nekustamo īpašumu nodaļa un algots meliorācijas speciālists, lai izvērtētu novada apbūvi un nākotnē darāmo, lai tādas problēmas neatkārtotos. Mērs Mangulis cer, ka situācija Ogrē par gadu desmitiem aizlaistajām meliorācijas sistēmām liks runāt arī valsts līmenī.