“[Homofobija] galvenokārt izpaužas tā, ka cilvēki, kas ir homoseksuāli vai biseksuāli, jūtas tā, ka viņi nevar dzīvot savu dzīvi atklāti. Cilvēki baidās, ka viņus atlaidīs no darba, ka pazaudēs sakarus ar savu ģimeni, ģimene baidās, ka to uzzinās kaimiņi un ko tagad domās,” stāstīja lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības „Mozaīka” vadītāja Kristīne Garina.
Pēc OECD datiem Latvijas iedzīvotāji pret homoseksualitāti attiecas noraidoši - no 35 dalībvalstīm Latvija atrodas pirmspēdējā vietā. Pēdējā ir Turcija, kur vēl nesen policija ar gumijas lodēm un asaru gāzi izgaiņāja ikgadējo LGTB gājienu jeb praidu Stambulā. Arī Igaunija, kurā viendzimuma pāriem ir atļauts reģistrēt partnerattiecības, tabulā ierindota pašā lejasgalā – uzreiz pirms mums. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka pētījumā izmantoti 2001. līdz 2014. gada dati un jaunpieņemtais likums nepaguva iekļūt statistikā. Garina uzsvēra, ka Latvijas pozīcija, visdrīzāk, atbilst patiesībai, jo arī citos pētījumos par situāciju Eiropā Latvija ir līdzīgās pozīcijās.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) kontekstā Latvija ir līdzīgās pozīcijās ar Lietuvu. “Mēs esam ciešā sacensībā ar Lietuvu. Arī “ILGA-Europe”, kas ir Eiropas LGBT organizācija, izdod savu indeksu. Tur tiek analizēta likumdošana un sociālā situācija valstī, un tur arī mēs dalām pēdējo vietu ar Lietuvu ES valstu starpā,” skaidroja Garina.
Pētījuma lielākā daļa ir veltīta secinājumiem par likumdošanas šķēršļiem, kas neļauj cilvēkiem saņemt līdzvērtīgu valsts atbalstu, sarežģījumiem izglītības iegūšanā un sliktākām darba iespējām, kā arī veselības aprūpes problēmām, kurām pakļautas lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijā homofobijas līmenis nav pieaudzis. Kamēr Čehijā, Itālijā un Grieķijā ir. Garina stāstīja, ka negatīva attieksme bieži saistīta ar ekonomisko vai politisko situāciju valstī. Citas valstis šo gadu laikā homoseksualitāti ir spējušas pieņemt.
Garina uzskata, ka Latvijā situācija gandrīz nemainās, jo nav likumdošanas izmaiņu, kas ļautu LGBT personām vieglāk iekļauties sabiedrībā. “Tas ļoti ietekmē sabiedrības attieksmi. Mainās likumi, līdz ar likumiem mainās arī sabiedrība. Likumdevēji dod sabiedrībai signālu, ka valsts pieņem visus savus pilsoņus,” norādīja Garina.
Homoseksualitāti visvairāk pieņem Skandināvijas valstīs, Šveicē, Nīderlandē, bet absolūtā līdere ir Islande, kurai kopā ar Norvēģiju kopš 2001. gada attieksme pret homoseksualitāti mainījusies visstraujāk.
