Kopš pagājušās nedēļas iebraucējiem Latvijā ir jāaizpilda anketas, sniedzot informāciju par sevi un valstīm, kuras apmeklētas. Par anketu izdali ieceļotājiem atbild pasažieru pārvadātāji. Piemēram, lidojumos tās izdala lidmašīnas apkalpe.
Kāds aviokompānijas “Ryanair” pasažieris sazinājās ar Latvijas Radio, aprakstot, ka, svētdien, lidojot no Vīnes, anketas netika izdalītas ne gaisa kuģī, ne pēc tam lidostā.
Arī Agnesei, kura ar šīs kompānijas avioreisu šonedēļ atgriezās no Lielbritānijas, gaisa kuģī anketas netika dalītas. “Lidmašīnā viss bija kā ierasti. Un neviens man nejautāja, vai es esmu aizpildījusi kādu anketu, neviens arī to neizsniedza. Pirms lidojuma arī nesaņēmu nekādu e-pastu ar anketu. Bet, kad ierados lidostā un gāju pasu kontroli, tad man pajautāja, vai esmu to aizpildījusi,” pastāstīja pasažiere.
Tur Agnese anketu saņēma un aizpildīja. Lidostā Rīga noskaidrojām, ka “Ryanair” reisos anketas tiešām netiek dalītas, jo aviokompānija ievēro bezkontakta politiku. Tāpēc šos pasažierus lidostā sagaida Rīgas lidostas virszemes apkalpošanas departamenta pārstāvji.
“Tā kā esam konstatējuši šajā procesā, ka gadās pasažieri, kuri nav aizpildījuši anketas pirms lidojuma vai lidojuma laikā, tad būs mums arī izvietoti anketu aizpildīšanas punkti pirms iziešanas uz bagāžas zālēm. Protams, ir iespējami gadījumi, ka šāds pasažieris nonāk pie robežsardzes. Tad arī tur ir pieejamas tukšās anketas un cilvēks var viņas aizpildīt un atstāt,” skaidroja lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte.
Pašlaik informāciju par iebraucējiem ievāc tikai papīra formātā. Paralēli tiek meklēts elektroniskais risinājums, jo darbs ar papīriem apgrūtina gan pasažieru pārvadātāju, gan iesaistīto institūciju darbu.
Anketas no augsta saslimstības riska valstīm nonāk Valsts policijā. Dienā tur saņem aptuveni divus tūkstošus dokumentus. Pagaidām strādājam ar to, kas ir, un gaidām elektronisko risinājumu – saka policijā.
Savukārt anketas no salīdzinoši drošajām valstīm nonāk Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). “Līdz šim esam saņēmuši aptuveni 15 000 aizpildītu anketu.
Tās tiek uzglabātas 30 dienas. Dati netiek apstrādāti bez vajadzības.
Bet, piemēram, ja Latvijā ierodas autobuss un pēc laika tiek konstatēts, ka tur bijis kāds saslimušais, tad ir iespējams atrast un brīdināt visus pasažierus par inficēšanās riskiem,” skaidroja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Pagaidām datus vēl nav nācies izmantot, tāpēc SPKC nevar vēl komentēt, cik efektīva ir šī sistēma.
Satiksmes ministrijā nav saņemtu signālu no pasažieriem, ka anketu izdale kaut kur nenotiktu.
Elektroniskā sistēma varētu būt pieejama dažu nedēļu laikā.
“Tie izstrādātāji, ar ko mēs esam šobrīd sazinājušies, saka, ka tas varētu būt no mēneša [sākuma] aptuveni. Bet, tā kā mums nav jāpiemēro publisko iepirkumu likums, mēs tomēr gribētu saņemt vairākus piedāvājumus, lai lēmumu varētu pieņemt izsvērtā veidā. Tad, kad šī procedūra uzsāksies, piedāvāsim sistēmu izstrādāt arī citiem,” pastāstīja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.
Elektroniskās anketas sākumā varētu būt pieejamas tikai aviopasažieriem, jo aviācijā pasažieru uzskaites sistēma ir vairāk reglamentēta.
Par anketēšanas sistēmu bažas šonedēļ pauda Datu valsts inspekcijā. Viņuprāt, tā varētu būt ieviesta „anketēšanas pēc”, nedodot reālu labumu. Inspekcijā ir šaubas, ka visas papīra anketas atbildīgās iestādes spēs apstrādāt un datus izmantot.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai no 16. jūlija Latvijā tiek reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ierodas valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus. Ceļotājus ar privāto transportu pārbauda izlases kārtībā, bet pēc aptuveni mēneša paredzēta arī elektroniska reģistrācijas sistēma.
