Desmit lapaspuses garajā likumprojektā vistiešāk Kremļa propagandas kanālus skar grozījumi, kas ļaus mediju uzraugam kā pamatu kāda kanāla retranslācijas apturēšanai izmantot kādā citā Eiropas Savienības valstī jau pieņemtu līdzīgu lēmumu, neveidojot jaunu pierādījumu bāzi. “Tas tātad varētu paātrināt šo procedūru un administratīvo pierādīšanu,” norādīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
Finansiāli ietilpīgākie grozījumi ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) štata palielinājums, kam nepieciešami pāris simti tūkstošu eiro, un daudzkārt atliktā sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, kam ik gadu būs vajadzīgi 14 miljoni.
Finanšu ministrijā deputātiem norādīja, ka šādas naudas budžetā nav. “Mūsuprāt, šobrīd visi līdzekļi, kuri ir vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018.-2020.gadam, sadalīti,” sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis Jānis Lejietis.
“Jūs šobrīd mānāt cilvēkus, ka 14 miljoni ir mistiska summa, ko valsts budžetā nevar atrast. Tajā foršajā atvilktnē Neparedzētajiem gadījumiem saucās, tur vis kaut ko var atrast, ja vajag,” pauda Saeimas ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”).
Un Saeimas komisija lēma, ka finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus jāatrod būs, tiesa – jau nākamajai valdībai,
un vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzīšanu tālāk steidzamības kārtā.
Tas nozīmē, ka daudzus gadus ievilktās izmaiņas, kas iekļautas likumprojektā un īpaši strauji virzītas pēdējā mēneša laikā, Saeimā pirmajā lasījumā tiks skatītas šonedēļ. Un, ja gadījumā balsojums būs pozitīvs, likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā iecerēts jau jūnija vidū, kas savukārt nozīmē, ka līdz galam to pieņemt tiešām varētu pagūt vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.
Tiesa, lai tas notiktu, deputātu vairākumam ar savu balsi jāapliecina, ka nepieciešamie līdzekļi tiks atrasti. “Ja šie priekšlikumi netiks atbalstīti, ja šī nauda netiks atrasta, tad varam runāt par to, ka deputātu vēlme cīnīties pret Krievijas propagandu ir bijusi tikai vārdos,” pauda NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vēl pirms nedēļas Latvijas Televīzijai norādīja, ka ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus vērtē neviennozīmīgi, turklāt ne tikai naudas dēļ. “Es neslēpšu to, ka vakar ar premjeru pārrunāju, viņa balsī bija skepse. Protams, cilvēks norūpējies, šis jautājums nav patīkams, ka tādi līdzekļi tiek paredzēti. Bet nu premjeram būs jāklausa politiskā spēka uzstādījumi. Katrā ziņā, iegūstot likumprojekta spēku šādam likumprojektam, valdībai tas ir saistoši,” sacīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus gan iecerēta vien 2021.gadā, attiecīgi tuvāko pāris gadu budžetā trūkstošie miljoni vēl nebūs jāatrod.
KONTEKSTS:
Mediju nozarē Latvijas Radio un LTV iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Izskanēja arī bažas par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir garantija, ka tiem kompensēs par reklāmām neiegūtos ieņēmumus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Saeimas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka reklāmas ieņēmumu kompensācijai LTV un Latvijas Radio 2020.gadā būtu nepieciešami nepilni 14 miljoni eiro.
