Vidrižu bibliotēkā sastaptajām bibliotēkas vadītājai Aletai Kalniņai un arī Emīla Melngaiļa muzeja vadītājai Ilzei Šteinai katrai ir savas bažas, kā būs tālāk, jo šobrīd, esot Limbažu novadā, sāktas daudzas jaunas iestrādnes.
„Pagājušajā gadā mums bija reforma bibliotēkām, tagad esam Limbažu bibliotēkas filiāle, mainījās dokumentācija, mainījās papīri, viss pagājušais gads pagāja, lai savestu visu kārtībā, tagad tas viss kaķim zem astes…”sarūgtinājumu pauž Kalniņa.
„Šobrīd mums Limbažu novads piešķīris līdzekļus, lai mēs varētu ievilkt apkuri, lai mēs varētu visu pārveidot, izveidot jaunu, skaistu Melngaiļa sētu, mums ir tiešām grandiozi plāni. Un kas tagad notiks, man ir bail domāt,” satraucas Šteina.
Ja prasa, kas tad vēl iebilstams pret Vidrižu pagasta pievienošanu Saulkrastiem, tiek minēti daudzi iemesli - gan tas, ka Limbažu novads ir ekonomiski spēcīgāks, gan arī satiksme:
„Būtībā, ja man nav mašīnas, es izbraukt (Saulkrastus) nevaru pilnībā nemaz. - Nu man personīgi nepatīk šī attieksme, kāpēc nerēķinās ar cilvēkiem?
Kāpēc tā, ka internetā vienā dienā atveram un redzam, ka robežas ir jaunās un ka mēs jau esam tur. Nu kāpēc viss tiek izlemts bez mums? Tā ir tāda partiju spēlīte – man tas, tev tas…”
Un iebildums, ka nav prasītas arī vietējo cilvēku domas, vairākkārt izskan arī Vidrižu pagasta iedzīvotāju sanāksmē.
To, ka vidrižniekiem nav vienaldzīga pagasta nākotne un tas, vai pagasts paliks pie Limbažiem vai būs pie Saulkrastiem, apliecina arī sporta un kultūras centra pārpildītā zāle un izskanējušie iebildumi:
„Mēs negribam pievienoties Saulkrastiem tāpēc, ka Limbažu novads ir ļoti attīstījies un attīstās, un tagad kaut ko pārtraukt vai pārveidot, - es nezinu, vai tas ir prāta darbs. - Doma ir tāda, ka ir jāaizstāv savs pagasts, nav jāizandelē tur, kur nav nekāda nākotne, tur tak nekā vairs nav, nekāda iestāde, tukša vieta. - Man ir tāds jautājums, kas mūs saista ar Saulkrastiem? visi Vidrižu pacienti ārstējas Limbažu slimnīcā! Kas mūs saista ar Saulkrastiem?”
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers stāsta, ka arī viņam negaidīta ir bijusi šī kartes pārzīmēšana, jo novads reformu atbalstījis, gan uzskatot, ka tam jāpaliek vienotam, jo, atņemot šos pagastus, jaunais novads tiktu vājināts.
„Ministrija, kad strādāja pie likumprojekta un veica aptaujas, - tad bija tikšanās gan ar deputātiem, gan iedzīvotājiem, - pauda viennozīmīgi, ka novadu teritorijas netiks dalītas, pagasti netiks atdalīti, jo principā tas ir ļoti, ļoti sarežģīti, jo pie centralizētās pārvaldes nav iespējams atdalīt pagastu citai teritorijai. Tur ir tik daudz neskaidru jautājumu, tur nākotnē varētu būt liels haoss” spriež Zemmers.
Uz tikšanos ar vidrižniekiem ieradies arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava, kurš ir iniciators jaunā Saulkrastu novada izveidei:
„Es esmu sadarbībā ar Saulkrastu novada domes deputātiem virzījis šo jautājumu uz priekšu, šis priekšlikums ir iesniegts no Nacionālās apvienības izvērtēšanai.”
Limbažnieki neslēpj arī to, ka iespējams, politiķim ir savas intereses par Saulkrastu novada izveidi. Dombrava gan šos pārmetumus noraida, uzsverot, ka viņu vada vien redzējums par Saulkrastu novada attīstību, bet uz jautājumu, vai Vidrižu, Skultes un Lēdurgas iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā, atbildē ir izvairīgs.
„Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veiks tālāk šīs konsultācijas, pēc tam, es saprotu, viņi nāks ar savu atzinumu uz komisijas sēdi, tālāk ir komisijas lēmums, Saeimas lēmums, pat ja Nacionālā apvienība iecirstos un teiktu – visur uzklausīsim iedzīvotāju viedokli, tāpat Saeimas vairākums nobalsos tā, kā ir vienojušies,” pauda Dombrava.
Jau savākti 1700 paraksti pret Limbažu novada sadalīšanu, arī vidrižnieki sapulcē nobalso pret un, ja visi šie iebildumi netiks ņemti vērā, Limbažu novads ir gatavs vērsties Satversmes tiesā.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
