NVA Rīgas reģionālās filiāles Apmācību daļā savā kabinetā divas darbinieces izsniedz kuponus bezdarbniekiem profesijas apgūšanai un neformālajai izglītībai.
Kāda sieviete saņem kuponu latviešu valodas pamatu apguvei. Darbiniece izskaidro - kursi ilgs 38 darba dienas pa trim stundām viņas izvēlētā skolā un laikā. Stipendija – pieci eiro dienā, kopā – 190. Darbiniece turpina – sankcijas ir vienā gadījumā, - ja neattaisnotu iemeslu dēļ kavēs nodarbības. Tad naudu prasīšot atpakaļ. Aicina brīdināt par kavējumiem un būt atbildīgai. Lielākoties visi filiālē sastaptie bezdarbnieki zina, kādos gadījumos nauda būs jāatdod.
„Man visu izstāstīja pirmajā reizē,” stāsta Marika. “Es diži tajā neiedziļinājos, jo es zināju, ka es iešu uz tiem kursiem. Bet tas ir, ja neapmeklē. Pamatā uz to. Bet uz mani tas neattiecas,” viņa norāda.
Viņu papildina Ina. „Nu, it kā stipendija 120 eiro. Tur pat slimot arī nedrīkst ilgi. Ja es, protams, vienu reizi neatnācu, otru, trešo, tad mani, protams, no kursiem noņem un man naudiņa jāatdod. Šeit viss ir rakstīts. To arī skaidro aģents. Vienkārši cilvēkiem jālasa, ko viņi paraksta,” saka Ina.
Sava pieredze ir arī Nataļjai. „Pirmos angļu valodas kursus es jau pabeidzu. Tagad pēc kupona pierakstīšos uz nākamo līmeni. Par katru mācību dienu maksā piecu eiro stipendiju,” saka Nataļja. “Atdot naudu vajag, ja neesi pabeidzis kursus vai nepildi līguma nosacījumus – daudzas nodarbības esi izlaidis bez iemesla. Man tā nav bijis. Iepriekšējos kursus visi astoņi cilvēki no mūsu grupas pabeidza,” pauž Nataļja.
Latviešu valodas pasniedzēja Rita vairāk nekā piecus gadus pasniedz NVA kursos. „Grupās ir 4-12 cilvēki. Bezdarbnieku grupu apmeklējums parasti ir labs un stabils,” atzīmē Rita.
Viņas pieredzē nav bijis gadījumu, kad cilvēki pamestu mācības neattaisnotu iemeslu dēļ.
„Ja kāds iet prom, tad tas ir vai nu no tiem, kurš atrod darbu vai arī bieži gadās, ka veselības problēmu dēļ tas notiek,” stāsta Rita. “Jo ir noteikts stundu skaits, kuru viņi drīkst kavēt un, ja viņš ir kavējis attiecīgo stundu skaitu, tad viņš tiek atskaitīts no mācībām. Kaut kādu citu iemeslu dēļ ļoti, ļoti reti gadās,” norāda pasniedzēja.
Tomēr aģentūrai parādā līdz šī gada sākumam bija ap 1400 cilvēku un NVA vērtē, ka tas ir daudz. Mazākais parāds vienam cilvēkam ir 19 centi. Lielākie parādi mērāmi vairākos tūkstošos eiro.
Dažkārt cilvēki, kuri paliek parādā aģentūrai, uzskata, ka no viņiem nav ko ņemt vai pastāvot noilgums. Tā Latvijas Radio neoficiāli norāda NVA darbinieki.
„Tādi viņi ir, jā,” apstiprina aģentūras Juridiskā departamenta juristkonsulte Inga Sazonova. “Noilgums te ir civiltiesisks darījums. Noilgums parādu piedziņai jebkurā gadījumā te ir 10 gadi. Cilvēkiem vairāk ir tā apziņa, ka mēs noteikti nepiedzīsim, jo nav jau, ko piedzīt. Te vairāk ir problēma tāda, ka cilvēka apziņā apmācības ir bezmaksas. Viņi nesaprot, ka tās ir bezmaksas cilvēkam, bet tās ir izmaksas valstij, jo valsts par šīm mācībām maksā cilvēka vietā,” teica Sazonova.
Vispirms no parādnieka naudu cenšas atgūt aģentūrā. Ja tas neizdodas, tad vēršas tiesā un lieta nonāk pie tiesu izpildītāja. Filiāļu darbinieki ar parādniekiem strādājot paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem. „Mēs pārvaldē aktīvi iesaistāmies filiāļu atbalstīšanā un arī mudinām, ka tomēr parāds ir jāatgūst un nevar neatgūt. Citādāk mums arī pašiem būs nevajadzīgi aizrādījumi. Līdz ar to filiāles ir diezgan aktīvas parādu atgūšanā,” norādīja Sazonova.
Pērn izdevies atgūt nepilnu 51 000 eiro, bet aizvien cilvēki līdz pagājušā gada beigām aģentūrai bija parādā 432 000 eiro. Ja parādu neizdodas atmaksāt uzreiz, aģentūra aicina vērsties savā filiālē. Tur var noslēgt vienošanos un pildīt parāda atmaksas grafiku. To iespējams veidot arī uz vairākiem gadiem.
