Grants karjera “Pāvuli” vadītājs Ģirts Jurgens rāda, kādā stāvoklī ir valsts vietējās nozīmes autoceļš Valmiera - Rauna jeb V187. Uz tā veidojas bedres un tā saucamās smilšu vannas, kas bieži nav caurbraucamas, un tajās nereti nogrimst arī smagās automašīnas. Satiksmes ministrijas un ''Latvijas Valsts ceļu'' speciālisti gan ceļu stāvokli novērtējuši kā labu, norādot, ka tas tiek uzturēts un arī defekti novērsti regulāri.
Atbildes vēstulē arī minēts, ka pērn autoceļš greiderēts 23 reizes, un bedrēs un iesēdumos iestrādāti 664 m3 šķembu.
Iedzīvotāji gan greideri mana visai reti, turklāt arī ceļa segumā neredz šķembas, tā vietā parasta, mālaina grants, kas dažos posmos atgādina smilšu kasti.
Lai arī iedzīvotāji un Raunas novada dome atbildīgās iestādes uzrunājuši vairākkārt, atbilde vienmēr bijusi viena - autoceļa atjaunošanas darbi tuvākajā laikā nav plānoti, un tam arī nepietiek finansējuma.
“Mēs paši būvējam ceļus un zinām tās reālās ceļu būves izmaksas. Tagad uzbūvējām nupat no Raunas uz Drustiem 5 km [posmu], tur bija nepilni 200 000 eiro. Tā kā šeit ir trīsreiz garāks [posms], tie būtu maksimums 600 000 - ar visām grāvju rakšanām, caurteku likšanu un segas atjaunošanu pilnībā, bet viņi bija uzrakstījuši 1,5 miljonu, tā kā trīs reizes tā cena ir “sapūsta” augšā. Tas [izmaksas] bija pat nevis kā ceļu atjaunošana, bet gan segas nostiprināšanai,” saka grants karjera “Pāvuli” vadītājs Ģirts Jurgens.
Raunas, Priekuļu un Beverīnas novada pašvaldībās un vietējos uzņēmumos norāda, ka ceļa seguma maiņa ir ļoti nepieciešama, jo šis ceļš ne vien apgrūtina reģiona centra - Valmieras pieejamību, bet arī bremzē uzņēmējdarbības attīstību novadā.
Ceļš bieži nav izbraucams kravas automašīnām, turklāt arī vairākus mēnešus gadā uz tā tiek ieviests transportlīdzekļu masas ierobežojums.
“Izmantojam ceļu caur Priekuļiem, kas ir divreiz garāks ceļa posms,” pauž uzņēmējs Inguss Pavasars. “Ceļa posmā ir vairākas dzelzceļa sliedes [pārbrauktuves], kas reizēm neprogonozējami aizkavē darba laiku. Esmu zaudējis arī darbiniekus ceļa dēļ, kas strādājuši no Valmieras, Vaidavas. Izmaksas aug arī materiālu piegādei,” saka Pavasars.
Raunas novada pašvaldībā norāda, ka joprojām nav veikta satiksmes intensitātes analīze, kas pierādītu, ka transporta kustība pa autoceļu Valmiera - Rauna ir pietiekami liela, lai tur veiktu rekonstrukcijas darbus. “Stāsts vienmēr bija, ka ceļu bojā mūsu pašu grants izstrādātājs, kurš ikdienā pa šo ceļu pārvietojas, kas no vienas puses atkal ir rādītājs tam, ka kustība notiek un uzņēmējdarbība attīstās. Izrādās, ka tas ir slikti, jo tas bojā ceļu. Nu, diemžēl gaisa ceļi mums nav izbūvēti,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.
Lai arī jau vairākus gadus vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju centieni panākt autoceļa Valmiera - Rauna asfaltēšanu beigušies nesekmīgi, viņi sola iesākto turpināt un cer, ka kādu dienu risinājums tiks rasts.
