Līdz ar koronavīrusa izplatību arvien biežāk internetā lasāmas viltus ziņas un dažādas sazvērestības teorijas. Ar tām cilvēki aktīvi dalās sociālajos tīklos, nepārbaudot informāciju.
Trešdien, 11. martā, mikroblogošanas vietnē “Twitter” ar informāciju par “Covid-19” dalījās dziedātājs Lauris Reiniks. Viņš bija iztulkojis kāda it kā Stenfordas slimnīcas Amerikā valdes locekļa rakstu par vīrusa simptomiem. To steidza publicēt arī dažādi klikšķu portāli. Tikmēr oficiālais Stenfordas slimnīcas “Twitter” konts ziņo, ka tā nav viņu radīta un aicina cilvēkus ar to nedalīties. Tagad Lauris Reiniks šo tvītu ir izdzēsis.
“Man uzticams cilvēks to sūtīja, es tā kā paļāvos. Un es iztulkoju, un ievietoju gan “Facebook”, gan “Twitter”, gan “Instagram”. Tad, pateicoties dažu cilvēku acībai, kuri bija pamanījuši – Amerikā arī šis bija aizgājis, tad es izlēmu, ka es viņu izdzēsīšu. Jo tā tomēr nav oficiāla ziņa, bet tā bija klejojoša padomu vēstule. Protams, ka informācija ir jāpārbauda vienmēr,” klāstīja Reiniks.
Dziedātājs atzīmē, ka, viņaprāt, no oficiāliem avotiem šāda veida informācijas trūkst.
Ceturtdien nepatiesu informāciju izplatīja arī kāds Latvijas Radio klausītājs, kurš raidījumā ''Brīvais mikrofons'' ziņoja par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētāju Andri Lukstiņu. Klausītājs rakstīja, ka Lukstiņš esot tikko bijis slēpot Itālijā un, neievērojot karantīnu, devies uz darbu. Pats CSDD direktors ir izbrīnīts par šo informāciju.
“Es patiešām nezinu, kas to sūtīja un kāpēc. Es gadiem neesmu bijis Itālijā slēpot un ne no kurienes atgriezies. Vienkārši tā ir tīrākā dezinformācija. Viltus ziņa. Tomēr vajag padomāt, ko runā, un necelt paniku. Jo šādi cilvēkus noskaņo vienu pret otru,” pauda Lukstiņš.
Andris Lukstiņš aicina sabiedrību pārbaudīt faktus un neizplatīt dezinformāciju. “ReBaltica” faktu pārbaudes projekta “ReCheck” vadītāja Evita Puriņa stāstīja, ka šobrīd internetā klejo ne tikai viltus ziņas, bet arī dažādas sazvērestības teorijas. Viņa atzīmē, ka ir tikai normāli, ka cilvēki vēlas viens otram palīdzēt, izplatot informāciju. Tomēr tagad ar to jābūt īpaši uzmanīgiem.
“Tas tomēr būtu jādara profesionāļiem un jāatstāj profesionāļu ziņā. Jo tiešām ir redzams, ka tā informācija ir ļoti, ļoti dažāda. Pat par tādām nevainīgām lietām – kā cilvēks aplipinās, kā viņš to vīrusu var izplatīt. Nerunājot par ģeopolitiskām sazvērestības teorijām – kurš izplata, kurš ir to vīrusu radījis utml. Informācija ļoti atšķiras,” norādīja Puriņa.
Evita Puriņa iesaka uzticēties oficiāliem avotiem - Slimību profilakses un kontroles centram, zināmiem, uzticamiem infektologiem, Pasaules Veselības organizācijai.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības Organizācija norāda, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu "Covid-19" izplatību.
Latvijā kopumā reģistrēto "Covid-19" gadījumu skaits sasniedz 16. Lielākā daļa ar vīrusu bija inficējušies kūrortā Itālijā, bet jaunākie seši gadījumi saistīti ar Spāniju (2 gadījumi), Itāliju, Austriju un Šveici.
Ieteikumi un rekomendācijas, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par koronavīrusa izraisīto uzliesmojumu pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē, Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē, kā arī IZM tīmekļvietnē.
