“Lai gan bija iecere izdot šādu bukletu tikai rudenī, Covid-19 pandēmija izgaismoja nepieciešamību pēc skaidras informācijas par rīcību krīzes situācijā jau tagad. Esmu izvēlējies nodot Latvijas iedzīvotājiem bukleta elektronisko versiju, kas ļaus sabiedrībai ne tikai sagatavoties krīzes situācijām, bet arī informēs par nepieciešamajiem soļiem krīzes gadījumā,” paziņojumā medijiem norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Bukleta mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas ikvienam Latvijas iedzīvotājam par to, kā uzlabot savu un savu tuvinieku gatavību krīzes situācijām.
Bukletā atrodami ieteikumi, piemēram, par to, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās un kā atpazīt atbildīgos valsts dienestus, kuri krīzes gadījumā veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību.
Buklets sagatavots trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, lai tajā atrodamais saturs būtu saprotams un nepastarpināti pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā iedzīvotājiem pašiem jāspēj nodrošināt sevi līdz brīdim, kad iesaistās atbildīgie dienesti.
Bukletu Aizsardzības ministrija izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā.
Aizsardzības ministrija aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš iepazinies ar bukletu, parūpēties arī par saviem tuviniekiem un iepazīstināt ar to arī līdzcilvēkus – vecākus, vecvecākus, kaimiņus, kam nav iespēju piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem. Dalies ar iespaidiem sociālajos tīklos, lietojot tēmturus #drošiirzināt, #72stundas, #esmugatavs72h un #sargslv !
Aizsardzības ministrijas sagatavotais buklets nav pirmais tāda veida informācijas avots iedzīvotājiem par sagatavošanos krīzes situācijām. Pirms vairākiem gadiem par ārkārtas gadījumu somu jeb krīzes situācijas somu un tās saturu bukletu radīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Lai gan tur akcents likts uz izdzīvošanu civilu krīžu gadījumos, piemēram, plūdos, pirmās nepieciešamības lietas ir tās pašas.
Un, kamēr Igaunija pirms laika lēsa, ka vienai mājsaimniecībai tāda krīzes soma izmaksātu ap 260 eiro, pie mums tādi aprēķini nav veikti.
Dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts stāstīja, ka dārgākā lieta ir speciālā pudele ar tableti ūdens attīrīšanai, kas varētu maksāt 60 līdz 80 eiro.
Glābšanas dienests plāno veikt aprēķinus, cik izmaksātu ārkārtas gadījumu somas saturs, un nākotnē ar mērķi izglītot sabiedrību tādas varbūt varētu dāvināt konkursos līdzīgi kā dūmu detektorus.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa, kas sniegusi atbalstu Aizsardzības ministrijai pirmās nepieciešamības lietu un rīcības izpētē, atzīst, ka līdz šim daudzi ar rīcību ārkārtas reizēs izpratuši radio vai televizora ieslēgšanu. Bet ar to nepietiek.
Buklets paskaidro cilvēkiem precīzāk, kas ir tās lietas, kuram obligāti jābūt mājās, ko darīt, ko nedarīt, tas ir viens no nozīmīgiem soļiem visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas veidošanā, bet tas ir tikai pirmais solis, norādīja Bērziņa.