Laikā starp 30. aprīli un 5. maiju sociologi internetā aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju. Bažas saslimt pašiem kā lielas raksturoja 16%, vidējas – 37%, mazas – 35%, bet 12% bija grūti to pateikt.
Bažas par sabiedriskajām vietām
Lūgti novērtēt, kur ir vislielākais inficēšanās risks, absolūti lielākā daļa jeb 82% atbildēja, ka visdrīzāk liels vai ļoti liels risks ir apmeklēt publiskus pasākumus, kas notiek telpās. Nākamais lielākais risks ir braukšana sabiedriskajā transportā, ko par drīzāk lielu vai ļoti lielu risku atzīst 71%.
Trešā riskantākā ikdienas situācija – sarokošanās ar svešu cilvēku 67%. Un par visai augstu risku tiek uzskatīta arī sabiedriskās ēdināšanas vietu (62%) vai medicīnas iestāžu (61%) apmeklēšana, kā arī iepirkšanās veikalā (58%).
Salīdzinoši mazāks skaits ir to, kas domā, ka visriskantākās vietas ir skaistumkopšanas saloni vai frizētavas un publiski pasākumi ārpus telpām. Bet viszemākos saslimšanas riskus iedzīvotāji saista ar savu darbavietu, ģimeni, draugiem.
Inficēties mājās?
Taču epidemiologi konstatē pretējo.
Galvenokārt inficējas no ģimenes locekļiem vai kolēģiem, nevis kādā pasākumā vai sabiedriskā transportā.
“Šeit mēs kā epidemiologi nepiekritīsim, jo mūsu fakti liecina par kaut ko citu. Divi no trim saslimušajiem līdz šim Latvijā ir saistīti savā starpā. Tie ir uzliesmojumi ģimenes vai darba vietā, vai ārstniecības iestādē, vai sociālā aprūpes iestādē,” stāsta SPKC departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Kāpēc iedzīvotāji par galvenajiem riskiem uzskata inficēšanos publiskā pasākumā vai transportā un netic, ka visdrīzāk var inficēties no ģimenes locekļiem? SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš skaidro, ka esam vēl tikai krīzes sākumā un daudzi vienkārši nespēj pieņemt šo neparasto situāciju.
“Mēs zinām, ka cilvēku psihe, mūsu vērtības, mūsu paradumi – tās nav lietas, kas mainās ļoti, ļoti strauji. Un salīdzinoši ļoti, ļoti maz ir tādu, kas uzskata, ka viņi varētu inficēties no saviem tuviniekiem. Kas varbūt psiholoģiski ir diezgan arī saprotami, jo [tie ir] cilvēki, ar kuriem es dzīvoju kopā un ar kuriem viss visu laiku ir bijis kārtībā un - kādā sakarā man pēkšņi no viņiem būtu jāsāk baidīties un izvairīties? Nu, tā teikt - uz tirgu es varu iet droši un sabiedriskā transportā justies droši, bet, aizejot mājās, no sievas un vīra gan man ir jāsāk izvairīties un bēguļot? Saprotams, ka cilvēki tā to lietu neredz,” skaidro Kaktiņš.
Risks sabiedriskajā transportā
Savukārt sabiedriskajā transportā, kur iedzīvotāji saskata ļoti lielu bīstamību, bet kur vēl šobrīd konstatēts ļoti zems saslimšanas risks, tas var pieaugt. Epidemiologi brīdina – ja turpmāk braucēju kļūs arvien vairāk, distance starp cilvēkiem samazināsies un, ja tie neievēros prasību par maskām, viss var mainīties.
“Ja cilvēks to neievēro, tad citi, kas brauc šajā transportā, neraugoties uz maskas izmantošanu, tik un tā būs pakļauti inficēšanās riskam. Šeit ir cits princips – mēs pasargājam citus cilvēkus ar savu uzvedību, ar to, ka mēs lietojam šo mutes un deguna aizsegu,” norāda Perevoščikovs.
Epidemiologa silti ieteiktais padoms – lai kur jūs atrastos, joprojām drošākā aizsardzība pret vīrusu ir divu metru distance un bieža roku dezinfekcija.
Tas risku saslimt ar Covid-19 samazina visvairāk.
