Lai arī Golubeva skaidroja – šobrīd nebūtu jāfokusējas uz skaitu, cik daudz ukraiņu Latvija varētu uzņemt, tomēr viņa minēja, ka līdz 10 000 cilvēku Latvijai būtu skaidrs, kur un kā izmitināt.
“Latvijā pastāv plāns, gadījumā, ja pēkšņi rodas liela bēgļu plūsma uz mūsu valsti. Tas plāns pastāv jau kādu laiku, bet šoreiz ir svarīgi saprast, ka Ukrainas apstākļi ir specifiski – pirmkārt, Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Eiropu [Eiropas Savienību] un, otrkārt, mūsu iedzīvotāji pamatoti atbalsta Ukrainas centienus nostiprināt savas valsts neatkarību un teritoriālo integritāti. Un tas nozīmē, ka arī ar lielāku izpratni attieksies, manuprāt, gadījumā, ja, nedod Dievs, notiks karš Ukrainā, uzņemt arī daļu no Ukrainas bēgļiem,” norādīja ministre. “Attiecīgi, lai mūsu valsts būtu gatava tam, ka pie mums var ierasties cilvēki no Ukrainas ar Ukrainas pasēm, ir ļoti būtiski, ka mēs esam tam gatavi, un gadījumā, ja šie cilvēki ierodas, mēs varam atrast, kur viņus izmitināt, kā nodrošināt, ka viņi ir kaut kur piereģistrēti, ja viņi grib palikt ES uz ilgāku laiku. Attiecīgi – visas šīs lietas mums jāparedz, tāpēc mēs pārgājām no vispārīga plāna uz konkrētu plānu, kas paredzēts, ja cilvēku plūsma būs tieši no Ukrainas. Ministrija sagatavoja tādu plānu. Tagad mēs gaidām citu ministriju komentārus un uzlabojumus šim plānam.”
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi plānu gadījumam, ja ierodas liels cilvēku skaits no Ukrainas. Pirmdien citas ministrijas sniegs savus komentārus šim dokumentam. Līdzšinējie plāni bēgļu plūsmai joprojām ir spēkā, tomēr nav piesaistīti konkrētai izcelsmes valstij.
— Marija Golubeva (@MGolubeva_LV) February 12, 2022
KONTEKSTS:
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Sestdien, 12. februārī, ir gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
