"Šobrīd visas Ukrainas bēgļu plūsmas atbilstoši kara tendencēm samazinās, un mums praktiski jau trešo nedēļu pēc kārtas samazinās gan kopējais izmitināto Ukrainas bēgļu skaits, gan iebraukušo Ukrainas bēgļu skaits un savukārt palielinās izbraukušo skaits. Līdz ar to šobrīd, ja mēs tā varam teikt, pozitīva tendence – Ukrainas bēgļu skaits samazinās. Nevis pieaug [sakarā] ar laika apstākļiem, bet samazinās," sacīja ministrs.
Pēc ministra teiktā: ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumus pagaidām neatgriezties dzimtenē, ukraiņi lielākoties brauc prom uz labklājīgākām valstīm, kur ir labāks sociālais nodrošinājums, piemēram, Vāciju.
Vairāk ukraiņu uzņem tādas valstis kā Kanāda un citas, kur ir aktīvas ukraiņu kopienas, kas aktīvāk iesaistījušās savu tautiešu atbalstā, klāstīja ministrs.
Vienlaikus ministrs atzina, ka par turpmāko ir piesardzīgs, ņemot vērā ziemas tuvošanos un notikumus Ukrainā. "Mums ir nedēļu ziema. Pa to nedēļu iedzīvotāji Ukrainā pilnīgi noteikti nav tik ļoti to izjutuši.
Ziemas iedarbību mēs sajutīsim varbūt pēc kāda mēneša," sprieda Eklons, pieļaujot, ka tad gan varētu sākties "ziemas" bēgļu pieplūdums.
"Lielais jautājums, vai viņi pieplūdīs Latvijā, kur ir tieši tāda paša ziema vai pat skarbāka. (..)"
Iekšlietu ministrijā sagatavots plāns Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai nākamajā gadā. Saskaņā ar to plānotais uzņemamo bēgļu skaits ir 40 000 jeb tikpat liels, kāds paredzēts pašreiz spēkā esošajā plānā. Salīdzinājumam: līdz šim Latvijā reģistrēti 35 264 Ukrainas iedzīvotāji.
Jaunā plāna īstenošanai nākamā gada budžetā nepieciešami 204 miljoni eiro, sacīja Eklons, vienlaikus pieļaujot, ka tik daudz līdzekļu, visticamāk, nebūs nepieciešams, ja vien militārā situācija Ukrainā krasi nepasliktināsies. "Šobrīd tās tendences, kā bēgļi ienāk Latvijā, pilnīgi skaidri parāda, ka mums nebūs 40 000," teica iekšlietu ministrs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdinājusi, ka pēc Krievijas postošajiem triecieniem Ukrainas elektroenerģijas tīklam šī ziema miljoniem ukraiņu būs tāda, kas rada draudus dzīvībai. "Mēs prognozējam, ka divi trīs miljoni cilvēku pametīs savas mājas, meklējot siltumu un drošību," brīdināja PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge.
