ĪSUMĀ:
- Pētnieki: Policijas apturētais viltus ziņu tīkls darbotos, ja mediji nesāktu uztraukties.
- IeM: par viltus ziņu izķeršanu nav neviena atbildīgā.
- Premjera birojā skaidro: Viltus ziņas ir jauns fenomens.
- IeM un “Re:Baltica” uzskata: Jāveido speciālā institūcija.
- Premjera birojā un Kultūras ministrijā pret jaunu institūciju izturas skeptiskāk.
- Atgādina arī par pašu lietotāju atbildību.
Jautājums par viltus ziņu izplatību pēdējās nedēļās ir aktualizējies, jo īpaši tādēļ, ka par nepatiesu ziņu sacerēšanu un publicēšanu šeit pat Latvijā uz vietas ir noķerts un aizturēts pirmais aizdomās turamais un ir gaidāma tiesas prāva par huligānismu internetā.
Niks Endziņš tiek vainots par to, ka vairākos speciāli izveidotajos portālos publicējis izdomātus stāstus sākot no nenotikušiem ceļu satiksmes negadījumiem līdz pat lidmašīnas katastrofai un lielveikala sabrukšanai. Tas bijis tā sauktais “klikšķu” bizness. Jo melīgajām interneta lapām pievilinot pēc iespējas vairāk lasītāju, var gūt peļņu no reklāmdevējiem.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” secina - portālu tīkls ar viltus ziņām darbojies visai ilgi.
“Endziņam šis tīkls ir darbojies vismaz gadu, un droši vien būtu turpinājis darboties bezgalīgi, kamēr sabiedrība un mediji par to nesāktu uztraukties,” sacīja pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga.
Tai pašā laikā mums ir vairākas institūcijas, no kurām katra savā ziņā pārrauga informācijas telpu. Gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, gan Kultūras ministrija, gan policija un valsts drošības un aizsardzības struktūras. Iekšlietu ministrijā atzīst - esošā situācija tomēr nav apmierinoša.
“Bet vispār nav atbildīgās institūcijas par viltus ziņām! Tas ir tas galvenais, ko es gribu pateikt!” uzsvēra Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (“Vienotība”).
Premjera birojā skaidro – grūtības radot tas, ka viltus ziņas vēl ir jauns fenomens.
“Tas nav nekur definēts kā kādas iestādes vai vispār valsts pārvaldes atbildība kopumā – cīnīties pret viltus ziņām. Un tas ir arī tas punkts, kā pie kāda vienmēr jauna izaicinājuma – brīdis, laiks, kamēr mēs saprotam to lauku un attiecīgi labāko veidu, kā mēs varam sastrādāties,” norādīja premjera padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šņore.
Gan Iekšlietu ministrijā, gan pētnieciskās žurnālistikas centrā uzskata – pareizākais būtu viltus ziņu uzraudzībai izveidot speciālu institūciju.
“Līdzīgi, kā, piemēram, tagad mums Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata cilvēku sūdzības administratīvā kārtā par viņiem nodarītiem kaitējumiem vai, pieņemsim, šī ziņa kaut kādā veidā viņiem šķiet, ka aizskar viņus, bet tā nav, pieņemsim, krimināla rakstura ziņa. Ir vajadzīgs vēl kaut kāds siets līdz kriminālajam elementam, jo skaidrs, ka darbības internetā tikai palielināsies,” pauda Siliņa.
Jemberga norādīja, ka tā būtu institūcija, “kas mums spētu atbildēt uz jautājumu – kas notiek mūsu internetā, vai un kam pieder šie feikie tīkli, vai tie ir vietējie jaunieši, kas pelna naudu, vai tās ir ārvalstis, kas mēģina iejaukties mūsu vēlēšanās”.
“Un tad šai institūcijai arī būtu tāda ekspertīze un kompetence, lai viņa varētu vērsties policijā un palīdzēt savākt pierādījumu bāzi, ka, lūk, jā, par to ir jāsoda!” pauda Jemberga.
Savukārt premjera birojā un Kultūras ministrijā pret jaunu institūciju veidošanu izturas skeptiskāk.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne skaidroja, ka “viens no piedāvātajiem risinājumiem, ko valdība arī akceptēja, ir kopregulācijas mehānisma izveide - kopregulācijas platforma cīņā pret dezinformāciju”.
“Tas ir tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, lai saprastu, kādā veidā visefektīvāk valsts sektors, nevalstiskais sektors, akadēmiskais sektors, pētnieciskās institūcijas un pati mediju vide var kopīgi sadarboties, lai ar šo dezinformācijas izaicinājumu cīnītos efektīvi,” stāstīja Grišāne.
Tiek arī atgādināts, ka atbildīgākiem ir jākļūst arī pašiem ziņu patērētājiem.
“Ja cilvēki labprātāk iegriežas dažādos portālos, kur viņi lasa brīnumus, un tas kaut kādā veidā apmierina viņu nepieciešamību pēc kaut kādas konspirāciju teorijas un īstās patiesības, un viņus līdz ar to ir viegli ietekmēt – nu tā ir jau tāda nopietna problēma... Attiecībā uz kaut kādu viedokļu un interpretācijas apkarošanu, skaidrs, ka mēs esam demokrātiska valsts un cenzūras virzienā mēs neiesim!” uzsvēra Guna Šņore.
