Viņa norādīja, ka pēc Parīzē notikušā ES valstīs vairāk tiks pievērsta uzmanība cīņai ar cēloņiem, par ko liecina G-20 līderu paustā apņēmība cīnīties pret terorismu. Tāpat ES turpinās cīnīties ar sekām, un šajā ziņā svarīgi ir risināt juridisko jautājumu saistībā ar patvēruma meklētāju statusa noteikšanu.
Pētersone Godmane gan uzsvēra, ka nedrīkst likt vienādības zīmi starp bēgli un terorismu, jo cilvēki, kas masveidā plūst no Sīrijas un citām valstīm, paši bēg no teroristiem savās zemēs.
Vienlaikus IeM valsts sekretāre atzina, ka pēc teroraktiem Parīzē varētu gaidīt kādas izmaiņas robežkontrolē un robežapsardzībā – šajā ziņā valstis varētu noteikt stingrākus mērus.
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki, no viņiem aptuveni 42 vēl svētdienas vakarā bija kritiskā stāvoklī. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
