Kādas izmaiņas piedāvā?
Iekšlietu ministra padomniece komunikācijas jautājumos Beata Jonite informēja, ka grozījumi ir tikai plašākas diskusijas pats sākums un tie vēl būs papildināmi ar ierosinājumiem Saeimā. Grozījumi, kas piedāvāti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredz:
- Liegumu elektroniskajos medijos izplatīt sižetus, kuri satur nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.
- Tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) anulēt apraides vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais medijs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.
- Aizliegumu izplatīt citu valstu mediju audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, ja tā ir nepatiesa, maldinoša vai sagrozītu informācija.
Tāpat grozījumi paredzēti likumā ''Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem'', ļaujot tiesai lemt par medija darbības izbeigšanu, ja tas izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.
Pašlaik Latvijā regulējuma viltus ziņu apkarošanai un to definīcijas nav, norādīja ministra padomniece. Grozījumi ir izstrādāti iekšlietu ministra pavasara sākumā sasauktās darba grupas viltus ziņu apkarošanai rezultātā, pēc kā iesaistītās iestādes sniedza savus priekšlikumus.
Kāpēc vajadzīgi grozījumi?
Ministrijā skaidroja, ka dezinformācijas jēdziens vairumā valstu nav precīzi definēts, tomēr Eiropas Komisija ar dezinformāciju saprot “pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējumu sabiedrībai cita starpā var radīt draudi demokrātiskajiem procesiem, kā arī sabiedriskajam labumam”.
Lai arī pirmais no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķiem paredz nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, tomēr likumā neesot paredzēti pietiekami iedarbīgi rīki tam, lai dezinformācijas izplatība informatīvajā telpā neietekmētu šī mērķa sasniegšanu. Līdz ar to likumā nepieciešams paplašināt nosacījumus, pie kādiem NEPLP ir tiesības anulēt apraides vai retranslācijas atļauju ar gadījumiem, kad atļaujas saņēmējs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju, uzskata IeM.
Ministrijā arī norādīja, ka vārda brīvība neparedz tiesības uz nepatiesas, maldinošas un sagrozītas informācijas publiskošanu un izplatīšanu. Lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanas sabiedrībā iespējas un vairotu informācijas publicētāju atbildību par publicējamo saturu, IeM vēlas likumā par presi paplašināt nosacījumus, pie kādiem ar tiesas nolēmumu pēc ģenerālprokurora ierosinājuma tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.
