"Darba procesā izvērtējot tehniskās specifikācijas, Skrunda vairs nav aktuāla", uzsvēra IeM valsts sekretāre. Bijušajā arodvidusskolā neesot, piemēram, atbilstošs telpu platums patvēruma meklētāju izmitināšanai.
Iespējas meklēt citus variantus patvēruma meklētāju izmitināšanai vienmēr pastāvot, taču pagaidām IeM pieturas pie pagājušā nedēļā valdības konceptuāli atbalstītā rīcības plāna bēgļu uzņemšanai. Šī plāna vairāki punkti paredz patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" telpu pielāgošanu lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai, centra ēku un katlumājas pārbūvi, kā arī multifunkcionālā centra izveidi Mucenieku ciemā, kurā pieejamas telpas valodas apguvei un integrācijas pasākumiem, kā arī iespējams saņemt dažādus pakalpojumus.
Rīcības plāns tiks precizēts līdz 20.oktobra Ministru kabineta sēdei, definējot atbildības jomas un precizējot finanšu jautājumus. No pagājušā nedēļā apstiprinātā plāna izriet, ka multifunkcionālā centra būvniecībai, iespējams, būs nepieciešami 800 000 eiro.
Skrundā ziņas par bēgļu centru uztver dažādi
Līdzās skolai dzīvojošie cilvēki ziņu par patvēruma meklētāju izmitināšanu uztvēra dažādi, tomēr visi atzina, ka nav pārliecināti par valsts spēju nodrošināt vietējo drošību.
Bijušās Skrundas profesionālās vidusskolas kopmītnes, mācību ēkas un sporta zāle ir tukšas, un arvien lielākus vaibstus te ievelk pamestība. Dzīvību te vēl uztur viena skolai līdzās esošā daudzdzīvokļu māja. Ierasto dzīves ritmu te ik pa laikam pārtrauc ziņas par patvēruma meklētāju izmitināšanu Latvijā, bet tas, ka viņi varētu būt līdzās esošās skolas ēkās, radīja dažādas emocijas.
Skrundas novada iedzīvotājs Magonis Lasmanis atzina, ka viņam šāda iespēja nepatika, “kā tad var patikt, pašiem cilvēkiem te nav ko darīt, atvedīs kādus tur iemītniekus, došot darbu, kādu tur darbu, vai vispār kādu darbu viņi ir redzējuši, kāpēc viņi mūk..” “Kārtīgs cilvēks savai valstij turas pretim, lai kāds ienaidnieks tur nāk,” sprieda Lasmanis.
Skrundas novada iedzīvotāja Aina Kaktavičus savukārt sprieda, ka skola stāv tukša, bet “kāpēc viņai tukšai jāstāv, lai te vismaz cilvēki kaut kādi dzīvo, lai bēgļi vai kas viņi ir, cilvēki paliek cilvēki”.
Vēl 5.oktobrī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane plašsaziņas līdzekļos šīs skolas infrastruktūru vērtēja kā ļoti labu, bet ap 6.oktobra pusdienas laiku jau paziņoja, ka telpu platums tomēr neesot atbilstošs patvēruma meklētāju izmitināšanai un Iekšlietu ministrija no šīs idejas atteikusies.
Iedzīvotāji uzsvēra, ka tieši pašas valdības neprognozējamība šajā jautājumā liek viņiem bažīties par drošību Latvijā.
Skrundas novada iedzīvotājs Imants Zariņš sprieda, ka “neviens nevarēs nodrošināt mums drošību, jo nezina to arī pati valdība, ko darīs un kā viņi sakārtos un kā viņi sargās, tas, protams, baida, un ne jau cilvēki paši, kaut gan viņu vidū varētu būt visādi…”
Šobrīd Skrundas novadā ir 322 reģistrēti bezdarbnieki, tas ir aptuveni 10%. Jauni uzņēmumi darbu neuzsāk, tie iet tikai mazumā – likvidēti vai pārcēlušies uz citu pilsētu. Arī likvidētā profesionālā vidusskola bezdarbnieku rindas palielinājusi par 36 cilvēkiem. Turklāt bezdarba līmenis Skrundas novadā tikai pieaugs, jo tūlīt beigsies sezonas darbi.
Bijusī profesionālās vidusskolas darbiniece Astra Inna, kura ir pirmspensijas vecumā, atzina, ka viņa te cerējusi uz darbu.
“Es varētu apkopt, sēdēt dežurēt, ja ir vajadzība, jo es esmu bez darba tagad , man nebūs līdzekļi, ne ko maksāt dzīvokli, neko,” atklāja Inna.
Pagaidām IeM vēstī, ka lielākam patvēruma meklētāju skaitam pielāgos centra "Mucenieki" telpas un pārveidos to par multifunkcionālu centru.
Jau ziņots, ka Krāslavas novadā pagājušā nedēļā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 28 Irākas pilsoņi. Šī ir lielākā vienā reizē aizturētā nelegālo imigrantu grupa. Visas personas pieprasīja patvērumu Latvijā, un tagad valstij būs jāizlemj, vai ārvalstniekiem piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Minētās personas nogādātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", jo Valsts robežsardzei vairs nebija telpu, kurās viņus izmitināt. Par brīvu telpu nepieciešamību robežsardze ir informējusi IeM un meklē arī rezerves variantu sadarbībā ar pašvaldībām, lai liela nelegālo imigrantu pieplūduma gadījumā robežšķērsotājus varētu izvietot, piemēram, neizmantotos bērnudārzos vai citās pašvaldībai piederošās telpās.
Tāpat vēstīts, ka par jautājumiem, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uzņemšanu, izmitināšanu un integrāciju, IeM, Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Kultūras ministrijai ir jāsagatavo precizēts rīcības plāns, ko valdībā paredzēts skatīt 20.oktobrī.
Šogad deviņu mēnešu laikā par nelikumīgu "zaļās" robežas šķērsošanu aizturēti 373 trešo valstu piederīgie, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu kopumā ir trīs reizes vairāk. 257 aizturētie ir no Vjetnamas, bet no Irākas bijušas 39 personas. Tāpat šogad aizturēti 30 Afganistānas iedzīvotāji.
Neskatoties uz ikdienas nelegālo imigrantu pieplūdumu, Latvijai divu gadu laikā būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs no Eiropas dienvidvalstīm.
