Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas robežsargi trešdien, 4. augustā, veicot robežas uzraudzību, Skrudalienas pagastā aizturēja 12 personas (pēc aizturēto vārdiem, Irākas pilsoņus), kuras iepriekš bija nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu.
Vēl divi nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumi konstatēti ceturtdien, 5. augustā. Proti, pārbaudot vietējo iedzīvotāju sniegto informāciju, četri valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši Irākas pilsoņi tika aizturēti Skrudalienas pagastā, autobusa pieturā “Vārpene”.
Vēl 12 Irākas pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, aizturēti Piedrujas pagastā, ciema Lupandi apkaimē.
Visos gadījumos par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu personu grupā uzsākts kriminālprocess.
Visas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušās personas aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, 12 no tām ievietotas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējās personas ievietotas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Robežsardzē informēja, ka šogad konstatēti astoņi Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 55 trešo valstu piederīgie – 51 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.
Ja vajadzēs, lūgs izsludināt ārkārtējo situāciju
Ja Valsts robežsardze nolemtu nākt ar rosinājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, tad arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ar attiecīgu rosinājumu vērstos valdībā.
To aģentūrai LETA apliecināja Golubeva, atbildot uz jautājumiem saistībā ar robežsardzes sniegto informāciju, ka šonedēļ par nelikumīgu Latvijas – Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturēti jau 28 imigranti, kuri nelegāli šķērsojuši robežu.
Politiķe skaidroja, ka trīs līdz četras reizes dienā ir saziņā ar robežsardzes pārstāvjiem par aktuālo situāciju. Iekšlietu ministre uzsvēra, ka situācija uz robežas tiek kontrolēta.
Golubevas ieskatā ārkārtējā situācija būtu jāizsludina, ja robežu nelikumīgi šķērsojošo cilvēku skaits "dramatiski pieaugtu", kas pašlaik neesot noticis. Ārkārtējās situācijas izsludināšana ir saistīta ar to, cik no aizturēšanas centru vietām ir aizņemtas, kā arī ar spēju tikt galā ar robežpārvaldību, skaidroja iekšlietu ministre.
Vaicāta par papildu atbildīgo cilvēku nosūtīšanu Latvijas – Baltkrievijas robežas sargāšanai, Golubeva apstiprināja, ka robežsardze izmanto tai pieejamos cilvēkresursus robežas aizsardzības pastiprināšanai. Iekšlietu ministre tāpat norādīja, ka atbilstoši pirms dažādām dienām nosūtītajam lūgumam aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP) arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nosūtīs vēl papildu armijas pārstāvjus uz robežu.
Konkrēts nosūtīto cilvēku skaits varētu būt ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc sīkāk par to jāvaicā robežsardzei un NBS, piebilda politiķe.
Golubeva uzsvēra, ka, ņemot vērā robežas šķērsotāju skaita pieaugumu, žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju tiks veikta daudz ātrāk, nekā bija plānots iepriekš. Darbi šajā jautājumā ir jāsāk jau šogad, savukārt konkrētāks termiņš atkarīgs no tā, cik ātri Ministru kabinets pieņems lēmumus par resursu izmantošanu un cik ātri Saeima veiks nepieciešamās izmaiņas likumā.
Iekšlietu ministre vērsa uzmanību, ka, ja būtu nepieciešams, tad ir iespējams uz robežas uzlikt pagaidu žogu, kas gan izmaksātu ļoti dārgi.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
Lai samazinātu migrantu plūsmu, Lietuva gar Baltkrievijas robežu plāno uzbūvēt četrus metrus augstu žogu. Tāpat robežsargiem dots rīkojums sūtīt migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju.
