To, ka atkārtota vēža gadījumā "zaļais koridors" pacientam ir slēgts, par lielu netaisnību sauc arī ārsti un par nozari atbildīgie ierēdņi. Tagad viņi rēķina un skaita, kā izdarīt tā, lai ikviens vēža slimnieks recidīva gadījumā saņemtu to pašu ko pacients, kam ir tikai aizdomas par vēzi.

Viena no pacientēm, kuras šobrīd saskaras ar šo netaisnību, ir vienmēr atraktīvā organizācijas “Rozā Vilciens” pārstāve Zinta Uskale.

“Man personīgi tik tikko slimnīcā, kur es jau ārstējos, pateica, ka diemžēl šos te izmeklējumus nevar veikt steidzamības kārtā, ka man ir jāgaida pusgads! Vai nu maksā pati! Un, kas no tā nopelna? Protams, privātais sektors! Tas ir ļoti liels un smags jautājums!” uzskata krūts vēža paciente Zinta Uskale.

Tā, ka atkārtota vēža gadījumā pacients paliek bez aprūpes, nav. Onkoloģisko pacientu izmeklējumiem šogad tērēts četras reizes vairāk naudas nekā tiem, kas devušie pa "zaļo koridoru" kā pirmreizēji pacienti. Jautājums tikai – cik ātri cilvēks uz izmeklējumu vai pie speciālista tiek. Piemēram, pie hematologa ar ārsta nosūtījumu, bet ne pa "zaļo koridoru", var tikt janvārī, bet pie endokrinologa – martā.

“8 mēnešos onkoloģiskie pacienti dažādus izmeklējumus, dažādus speciālistus saņēmuši par 13 miljoniem, tā ka nevar teikt, ka viņi nesaņem. Drīzāk ir jautājums par to organizatorisko kārtību, lai pacientam ir pārliecība, ka var saņemt tad, kad vajag!” norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadība atzīst - diemžēl iekārtu, ar ko veikt izmeklējumus, ir tik, cik ir, un arī ārstu ir tik, cik ir.

“Šaurais punkts ir ārstu un māsu resurss, protams, arī telpu un diagnostisko iekārtu resurss. Ja mēs to sakārtojam un paliek tikai organizatoriskie jautājumi, mēs to varam atrisināt. Labi, "zaļais koridors" strādā, bet tie, kam ir atkārtots, mēs to mēģināsim ieviest, vēl negaidot neko no ministrijas vai valdības puses.

Ir bijusi runa, ka nosaukt par "dzelteno koridoru", bet mēs par to domājam,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Tiem pacientiem, kuriem ir aizdomas par slimības atgriešanos, ir pilnīgi vienalga, kā sauktu koridoru, pa kuru viņi dotos uz izmeklējumiem un konsultācijām. Galvenais, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Veselības ministre uzdevusi Nacionālajam veselības dienestam veikt aprēķinus, ko nozare spēj esošā budžeta ietvaros.

“Lai pie recidīva pacientam būtu pilnīgi skaidrs un nekavējoties, ārstniecība. Skaidrs, ka papildus nauda procesu paātrinātu, bet skaidrs, ka prioretizējot lietas arī esošā budžeta ietvaros varam to izdarīt,” - tā veselības ministre Ilze Viņķele  ("Attīstībai/Par!").

Pagaidām nevienu datumu, kad atkārtota vēža gadījumā varētu doties pa "zaļo koridoru", ministrija nav gatava nosaukt. Izstrādātie algoritmi tiekot saskaņoti ar profesionālajām asociācijām. Kad tas notiks, veiks arī izmaiņas likumā.

Projektā "Diagnoze - vēzis" esam plaši analizējuši "zaļā koridora" jeb ārpuskārtas izmeklējumu lomu pirmreizējiem vēža pacientiem. Gan ārsti, gan pacienti atzīst, ka "zaļā koridora" sistēma ir ieguvums. Tiesa, sistēmas tempu dažkārt mazina konkrētu speciālistu trūkums. "Zaļais koridors" gan nav pieejams pacientiem, kuriem vēzis atgriežas.