Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") jau iepriekš norādīja, ka plāno veikt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu un pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības auditu.
Aizdomās par iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, policijā sākts kriminālprocess. Par negodīgu rīcību EM tur aizdomās gan elektrotīkla uzturētāju "Sadales tīkls", gan uzņēmumu "Rīgas enerģija".
Pēdējam līdz oktobra sākumam bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, taču tas neesot noticis.
Problēmu ar iespējamo krāpšanos elektroenerģijas ražošanā izgaismoja TV3 raidījums „Nekā personīga”. Tas vēstīja par astoņiem uzņēmumiem, kuriem atļaujas izsniegtas, bet tie ražošanu nav sākuši. Licences saglabājuši, "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ministrija un arī elektrotīklu uzturētājs klaju krāpšanos pagaidām saskata tikai viena uzņēmuma darbībā, pārējos vēl pārbauda.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) piektdien, 20. oktobrī, sacīja, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību, tad tas būšot "kliedzošs gadījums”.
Lai šādas iespējas nākotnē novērstu, ministrija izstrādājusi rīcības plānu.
“Pirmkārt, mēs gribam pabeigt šo astoņu objektu apsekošanu. Ja gadījumā tā ir krāpniecība, tad šis atļaujas atcelt. Patiesībā vēl ir 28 stacijas, kurās ir izsniegtas atļaujas, bet ražošana nav uzsākta. EM ķērusies klāt izvērtēt normatīvo bāzi un iespējamos caurumus normatīvajā bāzē, kas ļauj šādā veidā rīkoties. Mēs strādājam pie vispārējā nozares audita,” saka Ašeradens.
Tā kā ražošana nenotiek, valsts atbalstu zaļās elektroenerģijas ražotājiem uzņēmumi vēl nesaņēma. Taču, ja jau uzraudzības sistēma īsti nestrādā, ar laiku būs jāpārbauda arī obligātās iepirkumu komponentes saņēmēju darbība, atzina Ašeradens.
Ministrs arī pauda, ka ir jāpārbauda, vai AS "Sadales tīkls" uzņēmumu infrastruktūru un stacijas ekspluatācijā ir pieņēmis pēc tam, kad uzņēmumi tās ir uzbūvējuši.
Pētot šo jautājumu, secināts, ka problēmas ir ar uzraudzības sistēmu. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzsvēra, ka problēmas ir ar to, kādā veidā stacijas tiek pieslēgtas elektrotīklam. Kārtību regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
“Sistēmas operators pārliecinās par iekārtu atbilstību atļautajā norādītajām. Otrs būtisks nosacījums ir, ka montāžas un būvniecības darbiem jābūt pabeigtiem, pirms tiek iets tā saucamais 72H tests par pieslēgšanos sistēmai,” norāda Patmalnieks. “Kā arī šis akts par testa iziešanu - viņu ir iespējams iziet tikai tad, kad ir akts par stacijas nodošanu ekspluatācijā. Nevar dot stacijai atļaut pieslēgties paralēli sistēmai, ja viņa nav nodota ekspluatācijai,” viņš piezīmē.
Ašeradens piektdien informēja, ka ministrija gatavos ziņojumu premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība), kurā ietverts vērtējums par regulatora atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām stacijām.
Regulatora vadītājs Rolands Irklis sacīja - pastāv aizdomas, ka "Sadales tīkls" nav ievērojis regulators noteikumus.
Parakstījis aktu par stacijas nodošanu ekspluatācijā, pirms tas reāli noticis. Taču viņš uzsvēra, ka regulators pārbauda vien reāli darbu uzsākušās stacijas.
Tagad pārbaudei pakļautās stacijas regulators redzeslokā nav nonākušas.
“Mēs neesam apsekojuši, jo šo staciju nav. Viņas nav uzbūvētas, viņas nav nodotas ekspluatācijā. Mēs saņemam informāciju tikai par tām stacijām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, mēs neveicam pārbaudes tai brīdī, kad notiek tikai stacijas būvniecības process vai tiek kārtoti pieslēguma jautājumi,” bilda Irklis.
"Mēs esam redzējuši šajos TV sižetos, ka akti ir sastādīti, mēs esam redzējuši tās vietas, ka tur stacijas nav uzbūvētas. Līdz ar to - tas ir mans pieņēmums, tas nav 100% apgalvojums, tas ir mans pieņēmums, - ka, ļoti iespējams, “Sadales tīkls” ir šos aktus sastādījis pirms staciju nodošanas ekspluatācijā, līdz ar to neievērojot regulatora noteikumus," Irklis.
“Sadales tīklu” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis uzsvēra, ka viņi ir tikai viens no ķēdes posmiem elektroenerģijas ražošanā.
“Ja kaut kas mums procesā uzlabošanas labad ir jāuzlabo, tad droši vien visiem pie tā ir jāstrādā. Bet, ja runājam par esošo procesu, tad es gribētu teikt, ka “Sadales tīkls” pamatā ir ievērojis regulatora izdotos noteikumus,” saka Pinkulis.
"Mēs apmeklējam stacijas, novērtējam, vai stacija varētu būt tādā gatavībā, lai mēs varētu iet nākamo soli, tas ir - uzsākt testu. Protams, no vienas puses mēs arī paļaujamies uz to, ko mums apliecina būvnieks vai stacijas īpašnieks par gatavību. Tas nākamais solis, lai pārliecinātos, ka tiešām viss ir kārtībā, ir šie te testi 72 stundu garumā," pauž Pinkulis.
Ministrijas audits plānots gan „Sadales tīklos”, gan komersantu vidē, kas saņem OIK.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Savukārt ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītās SIA "Rīgas enerģija" apjomīgā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā, nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi, ziņoja raidījums.
