Viens no izmeklēšanas virzieniem bija centieni noskaidrot, kam patiesībā pieder Rīgas Tirdzniecības osta. Sarunās ļāva noprast, ka intereses tajā ir gan Šleseram, gan Šķēlem.
Kopš 2016. gada Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenes ir jau atklāti parādījušās kā šī uzņēmuma īpašnieki.
Interesi raisīja arī Šlesera saikne ar bijušā "air Baltic" prezidenta Bertolta Flika uzņēmumu "Baltijas Aviācijas sistēmas", un arī šajā epizodē parādījās Andra Šķēles vārds. Tas izgaismojās arī kādā no Šlesera sarunām ar Lembergu.
- Šlesers stāstījis Lembergam: "(..) Tagad tas ir mans projekts, kuru es esmu virzījis. Man liekas, gana veiksmīgi to visu izpildīja. Es redzu to, ka mēs varam attīstīt ārprātīgi. Un, protams, bija nepieciešama vēl nauda, tur Andris arī palīdzēja kārtot kaut kādas naudas. Tagad es piedāvāju variantu, kas, man liekas, tevi apmierinātu daudz labāk... Es to pateicu Andrim, es to pateicu Flikam (..) Tā doma ir tāda – uztaisīt bloku, kurā ir šīs daļa, kas mums ir, un šīs ["airBaltic" valsts daļas]. Uztaisīt, ka četri vienādi pārstāvji."
Ar Lembergu daudz runāts arī par situāciju Rīgas brīvostā. Piemēram, Šlesera tā laika partijas biedram Andrim Amerikam pie Lemberga meklēts atbalsts brīvostas valdes vēlēšanās. No sarunām varēja noprast, ka atbalsts panākts, pretī prasot reklāmas līgumu brīvostai ar "Mediju namu".
- Lembergs: „Klausies, davaj, sarunāsim vienkāršu lietu - brīvostas valde tad var noslēgt tādu reklāmas līgumu, mārketinga līgumu ar „Mediju namu”.
- Šlesers: "Es domāju, ka uz nākamo gadu nebūs vairs šis jautājums politizēts, nav nekādas vēlēšanas, tad mēs saliksim paketi, tai skaitā "Mediju namam"."
- Lembergs: "Cik mēs varam vienoties?"
- Ameriks: "Lai viņš nelec ārā no kopējā."
- Šlesers: "Aivar, izdarīsim tā..mēs paņemsim visu kopīgo budžetu, pēc tam skatīsimies.."
Visus trīs – Šleseru, Lembergu un Šķēli saistīja arī darījums, kas saistīts ar laikraksta "Diena" pirkšanu, par ko arī notikušas apspriedes "Rīdzenē". Tāpat runātais sniedz ieskatu, kā šo vīru starpā tika saskaņota amatpersonu iecelšana, tostarp Valsts prezidenta un ģenerālprokurora amatā. Izmeklēšanas darbs gan noslēdzās bez rezultāta.
Izmeklēšanu uzraugošais prokurors Māris Leja aizvien uzsver, ka tādu pierādījumu, lai kāds no trim stāstos tiesas priekšā, – nebija.
Ja Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam kādā brīdī bijis aizdomās turamā statuss, tad Andrim Šķēlem nevienā no izmeklēšanas virzieniem pat tāda nebija.
"Es domāju, ka liela daļa gan klausītāju, kas skatās komisijas sēdi, gan arī paši komisijas locekļi varēja pārliecināties, cik liela iespēja no personas, kura nevēlas sniegt paskaidrojumus vai sniedz paskaidrojumus par sarunu tā, kā viņa to saprot, ko var darīt, ja lietā nav citu būtisku pierādījumu. Es domāju, ka šīs te jautājumu uzdošanas un atbildes labi parādīja – ar plikām sarunām šeit no personas neko vairāk nedabūs," sacīja Leja.
Tomēr sarunās atklātais dod pamatu runāt arī šādas ietekmes un lietu kārtošanas manieres morāli ētiskajiem aspektiem. Tādēļ arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas viens no uzdevumiem ir noskaidrot, vai šajā sakarā var runāt arī par valsts nozagšanu, kas gan Latvijā nav likumos ierakstīts jēdziens, tomēr politikas un tiesībzinātņu teorijā apspriests.
