No pašiem ieslodzītajiem pārvalde saņēma aptuveni 3300 iesniegumus, aizpērn par tūkstoti vairāk. Tomēr pārvalde atzīst, ka vairākām problēmām rasti risinājumi, piemēram, disciplinārsodu piemērošanā, par ko agrāk bija daudz sūdzību no ieslodzītajiem.
„Kopumā, kas mani priecē, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atpazīst problēmas, tas ir pozitīvākais no pozitīvākā. Atpazīst un cenšas risināt” norāda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Viņa saka, ka tas novērots pēdējos gados, senākos gados citas vadības laikos pārvalde problēmas parasti noliedza. “Taču es negribu pateikt, ka mums ir tāds uzlabojums, ka viss ir pilnīgi atbilstošs, nodrošināts atbilstoši augstākajām cilvēktiesību prasībām,” piebilst Piļāne.
Ik gadu Tiesībsarga birojs no ieslodzītajiem saņem daudz iesniegumu, pērn ap 800. Cietumu pārapdzīvotības problēma, par kuru vēl pirms dažiem gadiem bieži sūdzējās, vairs nav tik aktuāla, jo līdz ar Krimināllikuma reformu cietumi ir kļuvuši tukšāki. Ieslodzījuma vietu pārvalde arī cietumus apsekojusi un centusies pielāgot standartiem. Taču ieslodzītie diezgan bieži sūdzas par informācijas sniegšanu, saka Ineta Piļāne.
„Ieslodzītie nezina, kā realizēt savas aizskartās tiesības, nereti izsaka sūdzības par to, ka cietuma darbinieks izturējās pret viņu nelaipni vai nepieņēma viņa iesniegumu vai, piemēram, neuzklausīja sūdzību, kad izsaka lūgumu aizvest viņu pie ārsta,” stāsta Piļāne.
Pērn Tiesībsarga birojs arī konstatēja, ka cietumos mēdz būt grūtības nodrošināt pienācīgu vidi ieslodzītajiem ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Īpaši tas skar Rīgas Centrālcietumu.
„Jo tas var būt ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums, ja persona nevar iziet ikdienas pastaigās, ja persona ir līdzatkarīga no citu ieslodzīto personu atbalsta. Lai aizietu nomazgāties, lūdz atbalstu. Ir situācijas, ja personām ir pensija, tad viņiem arī nereti palīdz ieslodzītie, kuriem viņi maksā,” stāsta Piļāne.
Tiesībsarga birojā ienāca arī daudz sūdzību par nepietiekamu medicīnisko palīdzību atsevišķos cietumos.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure norāda, ka pēdējos gados veselības aprūpes jomā veikti vairāki uzlabojumi - gan normatīvās bāzes, gan arī konkrētos cietumos medicīnas daļu komplektēšanas ziņā. Arī ieslodzīto sūdzību skaits samazinājies. Galvenā problēma - mediķi nelabprāt nāk strādāt cietumos.
„Protams, tās problēmas ir, mēs mēģinām to visu kompensēt ar iespēju izvest nepieciešamības gadījumā uz kādu konkrētu medicīniska rakstura izmeklējumu vai speciālista konsultāciju ārpus ieslodzījuma vietas esošā ārstniecības iestādē,” stāsta Spure.
Viņa norāda, ka pārvalde kopā ar Tieslietu ministriju izstrādājusi priekšlikumus, kā uzlabot sociālās garantijas mediķiem, kas strādā cietumos.
Salīdzinot pēdējos divus trīs gadus, Ieslodzījuma vietu pārvaldē iesniegumu skaits mazinās, bet ne būtiski. Joprojām daudz vēstuļu ir par pārvietošanas un izvietošanas jautājumiem.
„Par sadzīves apstākļiem - šis aspekts varētu būt visvairāk apskatīts ieslodzīto sūdzībās, vairāk tas, protams, skar telpas, ēdināšanas jautājumus,” stāsta Spure.
Pārvaldē iepriekš bija daudz sūdzību par ieslodzītajiem piemērotajiem disciplinārsodiem, taču tagad to skaits ir mazāks. Pēdējos gados pārvalde daudz ko darījusi un pārrunājuši jautājumus ar cietuma vadību - paši stingrākie disciplinārsodi, piemēram, ievietošana soda izolatorā, tiek piemēroti tikai ārkārtas gadījumos, kad cits līdzeklis nedarbojas.
