Šobrīd ir zināms, ka interesi par dalību vēlēšanās CVK izrādīja deviņi politiskie spēki, taču tiek prognozēts, ka EP vēlēšanām, kas notiks 25. maijā, tiks pieteikti 14 kandidātu saraksti.
Pirmie sarakstu steidza iesniegt apvienības „Attīstībai/Par!” pārstāvji.
Kā otrie trešdien savu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniedza “Progresīvie”.
No trešdienas līdz 21. martam partijas varēs iesniegt savu deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Atšķirībā no citām reizēm šādas tiesības būs tikai tiem politiskajiem spēkiem, kur ir vismaz 500 biedri un kas darbojas ilgāk par vienu gadu.
Iepriekšējās vēlēšanās par deputāta vietu Briselē cīnījās 14 partijas un 170 deputātu kandidāti. Pagaidām piekļuvi kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammai CVK pieprasījušas deviņas partijas.
„Pagaidām ir pats sākums. Tikpat labi varētu būt arī, ka mums ir vairāk nekā 10 [saraksti]. Mūsu Saeimas vēlēšanās, kaut arī iepriekšējās trīs reizes bija 13, tagad pēdējās Saeimas vēlēšanās bija 16,” atgādināja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Viņš norādīja, ka šoreiz varēs nobalsot gan ar pasi, gan ar identifikācijas (ID) karti. Taču katrs vēlētājs tiek iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā.
„Sākotnēji mēs visi tiekam sadalīti pa iecirkņiem pēc deklarētās dzīvesvietas. Līdz 18. dienai pirms vēlēšanām, kas ir 7. maijs, mums ir iespēja brīvi pēc savas izvēles mainīt šo iecirkni uz jebkuru citu iecirkni, ja tas mums šķiet neērts vai mēs zinām, kāds mums būs plāns uz 25. maiju. To var izdarīt gan elektroniski ar internetbankas autentifikāciju, to varēs izdarīt arī, vēršoties ar iesniegumu un dokumentu dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kura tad šīs izmaiņas veiks,” stāstīja Cimdars.
Cimdars uzsvēra, ka vēl aizvien nav skaidrs, vai tiks piešķirts finansējums vēlētāju datu apmaiņas sistēmai, kas ļautu vēlētājiem iepriekšējās balsošanas dienās nobalsot jebkurā iecirknī.
„Uz šo brīdi mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi no valdības par to, vai finansējums datu apmaiņas sistēmai tiks piešķirts vai ne. Ne jā, ne nē. Līdz ar to, laikam ritot, arvien mazākas ir izredzes, ka vēlētāji varēs nobalsot jebkurā iecirknī šajās vēlēšanās,” atzina Cimdars.
Vairāki eksperti izsaka bažas, vai šie ierobežojumi nevarētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās parasti ir zemāka nekā, piemēram, Saeimas vēlēšanās.
Pirms pieciem gadiem pie vēlēšanu urnām devās vien trešdaļa balsstiesīgo. SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš tomēr pieļāva, ka šī gada partiju spēcīgais piedāvājums varētu motivēt iedzīvotājus doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
„Man labpatīk domāt, ka faktiski aktivitātes līmeņi gan Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir augstāki nekā tas, ko mums rāda oficiālā statistika. Tikai tā iemesla dēļ, ka visi aktivitātes līmeņi tiek balstīti un skaitļoti no tās oficiālās statistikas par iedzīvotāju skaitu valstī. Bet mums ir stingrs pamats domāt, ka šie rādītāji nav līdz galam precīzi, citiem vārdiem, diezgan liela daļa ir tādu, kuri šeit ir formāli reģistrēti un kuri šeit skaitās iedzīvotāji, bet faktiski viņi strādā ārpus Latvijas robežām. Un no šī skatupunkta, ja būtu pieejami mums pilnīgi precīzi dati par tiem cilvēkiem, kas fiziski atradās Latvijā vai kuriem fiziski bija iespējas šeit balsot, tad visdrīzāk tā aktivitāte būtu mazlietiņ lielāka nekā tas, kas mums iznāk pēc tam saskaņā ar oficiālo statistiku,” sprieda Kaktiņš.
Kuru partiju kandidāti varētu iegūt lielāku vēlētāju uzticību un iegūt ceļazīmi uz Eiropas Parlamentu, šobrīd Kaktiņam ir liela intriga.
„Man šķiet, tās bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad viena partija tā ļoti nopietni bija piegājusi, sarakstā salikusi teju vai visas savas zvaigznes, kamēr pārējie bija piegājuši diezgan vieglprātīgi - no tāda skatu punkta, ka, nu, ko tad mēs te iesim savus labākos cilvēkus sūtīt prom no Latvijas. Un tad attiecīgi šī viena partija arī ieguva ļoti lielu daļu mandātu tikai tāpēc, ka viņi bija salikuši spilgtās personības.
Kopš tā laika partijas lielākā vai mazākā mērā ir centušās tomēr likt spilgtas personības.
Mēs redzam, ka vairāk nav bijis tā, kad vieni ir vākuši ražu un pārējiem nav bijis teju vai nekas. Izskatās, ka šajā vēlēšanu sezonā būs diezgan stipra konkurence, būs diezgan stipra spēkošanās,” prognozēja Kaktiņš.
Un tas varētu nozīmēt, ka ievēlēto partiju spektrs būs visai plašs. Taču līdz ar to katra partija varētu iegūt vienu vai lielākais divus mandātus Eiropas Parlamentā.
Vēlēšanu rezultāti šoreiz zināmi, kad arī citās Eiropas Savienības valstīs būs noslēgušās vēlēšanas. Un kā pēdējie pie urnām dosies 26. maijā itāļi, tādēļ vēlēšanu rezultāti būs zināmi naktī uz 27 maiju.
