Tos, kas strādā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem, uztrauc policijas atklātais, ka nesenā kriminālprocesā par tieši šādu gadījumu skolas psihologs bērnam nav noticējis. Arī policijā uzsver, ka ārstiem un skolu psihologiem ziņot par katru šādu gadījumu liek likums.
“To izmeklētājs izlems, vai ir nepieciešams saukt pie atbildības vai ne. Psihologs jau nav izmeklēšanas speciālists, un viņam jau arī nav jābūt. Tas ir mūsu darbs – izmeklēt un vēlāk arī sodīt,” saka Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.
Tajā pašā laikā policijā atzīst – līdz šim nav uzsākts neviens kriminālprocess pret pieaugušajiem, kas nav ziņojuši. “Cik man ir zināms, Valsts policijā nav uzsākts neviens kriminālprocess pret personu, kuras nav savlaicīgi ziņojušas par bērnu, kas ir uzticējies. Bet es nezinu daudz tādu stāstu, kad nebūtu novadīts līdz policijai,” norāda Lavčinovskis.
Ir cietušie, kuri par šādiem gadījumiem ziņo pat desmit gadus pēc notikušā. Visticamāk, tikai tad, kad tikuši prom no varmākas un jūtas drošībā.
To skaidro centra “Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska: “Pāridarītājs visbiežāk ir pazīstams cilvēks, nevis svešinieks. Tad ir visvieglāk pierādīt. Bet runāt par tuvinieku ir visgrūtāk. Bērni baidās arī no reakcijas un sekām. Un baidās, vai ticēs.”
“Mēs velkam aisbergu ārā no ūdens. Bet to ziņojumu skaits pieaug. Bet tas nenozīmē, ka noziegumu notiek vairāk. Vairāk uzticas policijai. Daudz ziņo par noziegumiem, kas notikuši pirms 3, 5 un pat 10 gadiem,” stāsta policijas pārstāvis.
Bērns, kuram seksuāli pāri dara pieaugušais, kādam uzticas tikai tad, kad ir drošs – viņus uzklausīs.
Centrā “Dardedze” zina stāstīt, ka par piedzīvoto seksuālo vardarbību ziņo tikai trešdaļa bērnu-upuru, un no viņiem tikai par daļu gadījumu tiek ziņots tālāk. “Ja mēs domājam, ka 229 kriminālprocesi ir daudz, tad šo gadījumu ir daudz, daudz vairāk,” saka Sladzevska.
“Ja viņš ir gatavs stāstīt tajā brīdī, tad, ļoti iespējams, ka otrreiz vairs nebūs gatavs stāstīt.
Tāpēc vienalga – ārsts, skolotājs, klases audzinātājs vai vecāks – maksimāli sīki jāuzklausa. Un tad jānodod informācija mums pārbaudei,” uzsver Lavčinovskis no policijas.
Lai palīdzētu vecākiem un speciālistiem, radīta īpaša apmācības programma internetā: norādītas konkrētas pazīmes un piemēri, kā atšķirt, kad bērns vienkārši apzinās savu un pretējo dzimumu, bet kad cietis no vardarbības. Latvijā ir vieni no bargākajiem sodiem Eiropā par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgo. Par to var notiesāt arī uz mūžu. Parasti tiesa piespriež 10-15 gadus cietumā.
