Tieslietu padome pagājušā nedēļā iepazinās ar darba grupas izstrādāto rīcības plānu tiesu efektivitātes stiprināšanai laika posmam līdz 2025. gadam. Plāns paredz konkrētus darba uzdevumus tieslietu sistēmā sen apzinātu problēmu risināšanai.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs norādīja, ka šis esot būtisks jautājums, lai tiesu vara būtu efektīva un kvalitatīva. Dunduram ir uzticēts vadīt darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai.
Noslodzes izlīdzināšana
"Tiesu vara strādā vienkārši, ērti, ātri un, galvenokārt, sabiedrībai saprotami. Nu, tostarp arī tāda, kas ir pieejama sabiedrībai. Tāpēc, izejot no šī virsmērķa, mēs arī darba grupā definējām virsuzdevumus," saka Dundurs. Virsuzdevumi paredzot pasākumu kopumu vairākos virzienos.
Kā pirmā prioritāte izvirzīta tiesnešu noslodzes izlīdzināšana Latvijā. Dundurs uzsver: "Latvijā pastāv ļoti dažāda noslodze starp tiesnešiem, kuri izskata vienādas lietas. Noslodze var atšķirties pat dubultīgi.
Viens tiesnesis izskata, piemēram, 30 lietas, cits var izskatīt 100 lietas, tas attiecīgi veido to, ka kaut kur objektīvi veidojas lietu sastrēgumi."
Savukārt sastrēgumi nozīmē garāku tiesvedības laiku. Viena no tiesām, kur Rīgā veidojas šādi sastrēgumi, ir Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Piemēram, kukuļņemšanā apsūdzētās Baibas Brokas krimināllieta šajā tiesā pusotru gadu nostāvēs plauktā, līdz vispār procesa izskatīšana tiks uzsākta.
"Pašiem tiesnešiem, administrācijai, ministrijai, visām iesaistītajām personām jāsanāk kopā, jāsaprot tas, cik ir jābūt katrā tiesā tiesnešiem, lai vienmērīgi visā Latvijā mēs vienādas kategorijas lietas spētu izskatīt vienādos ātrumos un vienlīdz kvalitatīvi," uzskata Dundurs.
Darba grupa cita starpā iesaka izvērtēt arī nepieciešamību reformēt krimināllietu piekritības kārtību, kas nozīmē, ka lietas vairāk varētu tikt pārsūtītas uz mazāk noslogotām tiesām. Tāpat darba grupa iesaka izvērtēt iespēju turpināt tiesu teritoriālo reformu. Rīgā būtu apsverama vienas Rīgas pilsētas tiesas izveide pašreizējo četru vietā. Arī attiecībā uz apgabaltiesām ietverts aicinājums vērtēt, vai būtu nepieciešams saglabāt esošo skaitu vai tomēr veidot vienu vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesu.
Saprotami spriedumi
Darba grupa pievērusi uzmanību arī citiem jautājumiem, kas atstāj iespaidu uz tiesu darba kvalitāti, tajā skaitā aicinot pārskatīt iegājušos praksi, kā Latvijā parasti tiek rakstīti spriedumi.
"Apskatījām Zviedrijas piemēru pirmajā instancē — kā spriež krimināllietu un kā tiek rakstīti spriedumi, un uz ko ir uzlikti uzsvari sprieduma rakstīšanā. Uzsvars nav uz to, ko paredz likums, nocitēt normas vai judikatūru, bet ļoti vienkārši tiek rakstīts par to, kas pierāda vai nepierāda celto apsūdzību, un šis spriedums ir tiešām vienkārši sabiedrībai, jebkuram no malas saprotams, izlasāms un tur nevajag nekādas padziļinātas juridiskas zināšanas, lai izprastu, ko tiesnesis ir domājis," saka Dundurs.
Darba grupa pievērsusies arī tiesas sēžu plānošanas un efektivizācijas jautājumiem.
Ieteikts veikt atsevišķu pētījumu par lietu izskatīšanas ieilgšanas iemesliem, tostarp par tiesas sēžu atlikšanas praksi.
"Ir gadījumi, kad ir nepamatota lietu atlikšanas vai ir pasludināti kādi pārtraukumi. Proti, tā kā vairāk nevis tiesnesis vada šo procesu, bet vada tie, kas piedalās, citi dalībnieki – advokāti vai prokurori. Mūsu ieskatā, bija jāpārskata šis tiesas sēžu plānošanas un darba efektivitizācijas jautājums, jo tas, manuprāt, ir viens no tādiem būtiskākajiem apsvērumiem, kā panākt to, ka lietas virzās ātrāk uz priekšu," uzskata Dundurs.
Darba grupa rosina paredzēt atbilstošu digitālo rīku pieejamību tiesnešu darbam, kā arī apzināt un risināt problēmas ar videokonferenču režīma plašāku pielietošanu.
Tiesnešu apmācības
Tāpat rīcības plānā ietverts priekšlikums nepieciešamības gadījumā veikt regulāru uz prakses piemēriem balstītu tiesnešu apmācību, kā arī izvērtēt cēloņus ilgstoši pirmajā instancē neizskatītajām lietām. Tas attiektos uz tādiem procesiem, kas nav iztiesāti desmit un vairāk gados.
Rīcības plānu Tieslietu padomes locekļi, kas pārstāv visus ar tiesu varu saistītos atzarus, pieņēma zināšanai bez īpašām debatēm. Apmierinātību par plānu pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš, kā vēstīts iepriekš, bija vērsis Tieslietu padomes uzmanību uz ilgstoši tiesās iesprūdušajiem kriminālprocesiem lietās, kur pie atbildības tiek sauktas valsts amatpersonas. Viņš arī Tieslietu padomē norādīja:
"Gribēju tikai pateikt to, ka tam visam bija jābūt jau vakar izdarītam un tad būtu arī redzami rezultāti."
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda, ka paveikts liels darbs, sagatavojot šo ziņojumu un tas būs par pamatu turpmākajai rīcībai, tiesa, vienlaicīgi gan atzīstot, ka nekas jauns ziņojumā jau arī neesot. "Tas nav nekas pilnīgi jauns. Tas viss ir virmojis jau gadu desmitiem, bet vienreiz jāķeras klāt un no vienas malas ir jāsāk rakt pamazām nost tas viss, kas līdz šim nav norakts. Darīsim!" uzsvēra Strupišs.
Kam būtu jāuzņemas atbildība par 30 gadus pirmajā tiesu instancē iesprūdušu kriminālprocesu, šo un citus jautājumus saistībā ar jauno rīcības plānu var lasīt un klausīties rīt, 27. oktobrī, intervijā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Strupišu.
