Viņš atzina, ka Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana bijis liels pārsteigums daudziem Eiropā un Brisele turpina vērot, kas notiks tālāk. "Eiropas Savienības spēlē labo policistu, tomēr tās drošība ir saistīta ar amerikāņiem. Eiropas stiprā puse ir bijusi iestāšanās par humānismu, [tomēr] nevajadzētu lolot ilūzijas par Irānu. Runāt par to, ka mēs varētu draudzēties ar Irānu. Negribētos, lai tas nonāk līdz pilnasinīgam karam, [taču] Tuvie Austrumi paši par sevi ir izveidojušies par karsto punktu, kur normālas, funkcionējošas valstis var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Irāka, Sīrija, Irāna nav normāli funkcionējošas valstis," teica Ijabs.
Eiroparlamentārietis arī uzsvēra, ka eiropieši ir pievēruši acis uz 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās neievērošanu no Irānas puses, taču ASV prezidents Donalds Tramps ir politiķis, kurš gatavs arī uz cietiem risinājumiem.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm: Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Savukārt 8. janvārī Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.
