Ikšķile ir viena no tām pašvaldībām, kas visskaļāk protestē pret ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Arī šovakar šeit gāja skaļi. Ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), ierodoties uz diskusiju, tika sagaidīts ar protestēta plakātiem, saukļiem un dziesmām. Arī diskusijas laikā uzvirmoja emocijas.
Ikšķilieši visvairāk noraizējušies par to, ka, apvienojoties ar Ogri, viņu novads zaudēs gan savu identitāti, gan ekonomiskos un sociālos labumus. Ministrs savukārt centās skaidrot, ka kopīga saimniekošana ļaus īstenot lielākus projektus. Ikšķile un Ogre gan to dara jau tagad – abas pašvaldības kopīgi apsaimnieko 312 hektāru lielo dabas parku "Ogres Zilie kalni". Ikšķiles novadā atrodas Ogres ledus halle un Ogres tehnikums. Savukārt Ikšķiles novadam tuvākā medicīnas iestāde ir Ogres slimnīca.
Novadu reformas likumprojekts ir iesniegts Saeimā, taču pašvaldības cer, ka sabiedriskajā apspriešanā un protestos izskanējušie viedokļi aizskanēs arī līdz parlamentam un tiks ņemti vērā otrajā lasījumā. Ikšķile un citas Pierīgas pašvaldības vēlas atteikties no prasības, ka Pierīgas novadā jābūt vismaz 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tas ļautu Ikšķilei ar aptuveni 7000 iedzīvotājiem saglabāt savu patstāvību.
Ikšķilē uz tikšanos ar ministru bija ieradušies arī pašvaldību vadītāji no Salacgrīvas, Carnikavas un Rūjienas.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
