Ikšķiles pusē mīt vieni no skaļākajiem pretiniekiem administratīvi teritoriālajai reformai, kas jau iestrādāta likumā. Viņi iebilda pret Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Savukārt Limbažu novads atbalstīja sākotnējo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu par Limbažu novadu kopā ar Salacgrīvu un Aloju. Taču pretestība radās Saeimā lemtajam atdalīt Skultes pagastu no Limbažiem, lai pievienotu jaunveidojamam Saulkrastu novadam. Ikšķiles un Limbažu novadu sūdzības apvienoja vienā lietā. To iesniedzēju un lēmumu pieņēmēju pārstāvjus, kā arī ekspertus Satversmes tiesas tiesneši četrās sēdēs iztaujāja vairāk nekā 20 stundas.
Abas pašvaldības uzskata, ka reforma īstenota pretēji Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un nav notikušas pilnvērtīgas konsultācijas ar vietvaru iedzīvotājiem.
Ikšķiles novada pārstāvis tiesā advokāts Matīss Šķiņķis un Limbažu novada pārstāvis advokāts Artis Stucka jau sākotnēji ieskicēja problēmas.
"Mūsuprāt, būtiskākais administratīvi teritoriālās reformas neatbilstības Satversmei un hartai cēlonis un vienlaikus arī Satversmes pārkāpums ir tas, ka pats likumdevējs, pieņemot strīdus likumu, tā arī neizlēma divus būtiskus jautājumus: pirmkārt, skaidri un precīzi nenodefinēja, kāds ir reformas mērķis, un, otrkārt, neizlēma, kāda ir metode jeb novadu veidošanas kritēriji, ar kuriem šis mērķis ir sasniedzams," skaidroja Šķiņķis
Arī Stucka norādīja: "Reforma tika īstenota ātri, ignorējot vispārpieņemtās procedūras, un īstenībā man ir viedoklis, ka diemžēl prasti tika pārzīmēta Latvijas administratīvo teritoriju karte, nekonsultējoties un nesniedzot atbildes uz būtiskiem jautājumiem."
Iztaujāšanas laikā tiesneši sadzirdēja, ka Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav definējusi reformas mērķi un novadu veidošanas kritērijus. Saeimas pārstāvis tiesā advokāts Lauris Liepa gan uzskaitīja likuma anotācijā lasāmos kritērijus par nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru katrā novadā, par iedzīvotājiem nodrošinātajiem pašvaldības pakalpojumiem, par vismaz vienas perspektīvas vidusskolas esamību un citus. Tiesai daudzkārt arī nācās dzirdēt pārmetumus par neproporcionālu Saeimas atbildīgās komisijas izveidi. Bija sūdzības, ka nav notikušas pienācīgas un protokolētas konsultācijas ar pašvaldībām, ko ministrijas pārstāvji atspēkoja ar notikušo tikšanos uzskaitījumu un sniegtajām rakstiskām atbildēm uz neskaitāmām vēstulēm. Īpašu vērību tiesneši veltīja Saeimā tapušajai idejai par Saulkrastu novada izveidi, tam pievienojot Skultes pagastu.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova atgādināja, ka Saulkrasti VARAM ieskatā nav attīstības centrs, tātad neatbilst novada izveides kritērijiem. Saeimas pārstāvis tiesā advokāts Lauris Liepa uzsvēra, ka jaunveidojamā novada attīstības pamatā ir perspektīvā Skultes osta, kas palīdzēšot būtiski attīstīties.
"Vai jūs varat dot kādus argumentus, kā nošķirt politisku lēmumu no zināmas patvaļas, ja neiet pēc juridiskajiem kritērijiem?'' vaicāja Osipova. Liepa tikmēr norādīja: "Satversmes tiesa savā līdzšinējā praksē ir norādījusi, ka tieši Saeimai kā likumdevējam ir prerogatīva, tātad tiesības lēmumu pieņemšanā, līdz ar to Saulkrastu kā jauna novada izveidošana šajā reformas etapā nav pretrunā un nedrīkst tikt uzskatīta par patvaļu. Es varētu sacīt tā, ka, ja tas arī pilnībā vēl neatbilst, bet tuvākajā laikā var kļūt par kritērijiem atbilstošu jaunu novadu."
"Skaitījām nedēļas, tad dienas, nu jau stundas,” tā par Satversmes tiesas lēmuma gaidīšanu sacīja Limbažu novada mērs Didzis Zemmers (Zaļo un Zemnieku savienība).
Līdz šim, nezinot, vai un kā Satversmes tiesas lēmums varētu ietekmēt novadu izveidi un gaidāmo vēlēšanu norisi, kavējusies plānošanas dokumentu izstrāde ar potenciālajiem vienota novada kolēģiem no Salacgrīvas un Alojas. Arī viņu iesniegtās sūdzības vēl skatīs Satversmes tiesa. Pašlaik esot iespējams plānot vien tehniskas lietas, stāsta Zemmers.
"Kā mēs varam kaut ko plānot, nezinot šo rezultātu? Taču tas datums, kad mums visiem jaunajā novadā [jāsēž] pie domes galda, nav tālu. Tā ir mūsu atbildība, ka 1. jūlijā ir jāiesākas jaunas pašvaldības darbam. Patlaban mēs ar kaimiņiem komunicējam par informācijas tehnoloģiju risinājumiem, programmatūras izmantošanu. Viens otru jūtam, kontakts mums ir, bet pilntiesīgi uzsākt plānošanas darbus nevaram," klāstīja Zemmers.
Vairāk nekā 3000 ikšķiliešu savulaik piedalījās iedzīvotāju aptaujā par novada palikšanu esošajās robežās, taču toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") apturēja aptaujas nolikumu. Satversmes tiesa pērn atzina, ka pašvaldībai bija tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Šobrīd novada iedzīvotāji vēlreiz cer uz labvēlīgu Satversmes tiesas nolēmumu.
"Divus gadus esam šajā cīņā bijuši, tas mums ir tāds atskaites datums, tā kā turam īkšķus! Ja mūs pievieno Ogres novadam, mēs vairs nebūsim vadošais novads, tā kā daudz kas ir atkarīgs no tā, kā darbus plāno vadošais novads. Tāpat mums ir daudz lietu, kas saistītas ar finanšu līdzekļiem un projektiem, kas jāsaskaņo apvienojamo novadu finanšu komisijā," teica Ikšķiles mēra pienākumu izpildītājs Mariss Martinsons (Latvijas Zemnieku savienība).
Bijušais ministrs un tagadējais Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce gaidāmo Satversmes tiesas lēmumu komentēja lietišķi un rezultāta prognozēšanā neiesaistījās.
"Domāju, ka šis spriedums lielā mērā iezīmēs veidu, kā Satversmes tiesa šo jautājumu ir izskatījusi.
Es vēroju, ka tiesa apvieno lietas, lai paātrinātu izskatīšanu, kas, es saprotu, plānota rakstveida procesā. Ja mēs aplūkojam to lietu kopumu, kur Saeimas gala lēmums neatšķīrās no Ministru kabineta piedāvājuma, tajās faktiski argumenti ir vienādi un lēmumi gaidāmi vienādi. Tad ir divi gadījumi, kur Saeima pieņēma citādi, nekā piedāvāja Ministru kabinets – sūdzības par Skulti un Varakļāniem. Par to sagaidām Satversmes tiesas vērtējumu, vai un cik pamatoti Saeima ir šos lēmumus pieņēmusi, un to faktiski varēs saprast pēc šī pirmā sprieduma," klāstīja Plešs.
Satversmes tiesas nolēmums par šo divu un vēl 19 pašvaldību iesniegtajiem pieteikumiem var ieviest kādas izmaiņas paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisē. Neskaitot Rīgu, kur jau pērn uz pieciem gadiem ievēlēja domi, 5. jūnijā 41 vietvarā paredzēts ievēlēt kopumā 683 deputātus. Satversmes tiesai kādas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normām atzīstot par spēkā neesošām, vēlēšanas nāktos organizēt tagadējās administratīvajās teritorijās. Savukārt, ja Satversmes tiesas nolēmums būs jau pēc vēlēšanām un būs labvēlīgs kādam no pieteikuma iesniedzējiem, atbilstoši tiesas spriedumam var nākties attiecīgajā novadā rīkot atkārtotas vēlēšanas.
