Ilzes Spergas mammas insults. Izmisuma zonā visa ģimene

ĪSUMĀ:

• Ilzes mamma pēc insulta ir aprūpējama.
• Eksperts norāda, ka insulta gadījumā palīdzība jāsniedz pēc iespējas ātrāk.
• Ilze negrib, lai mammu salauž slēgtā tipa iestādēs, tāpēc viņu aprūpēs ģimene.
• Veselības inspekcija izmeklē, kāpēc Rēzeknes slimnīca Ilzes mammu izrakstīja.
• Notikušo plāno kā piemēru nākotnē neefektīvam darbam, bet nevienu, visticamāk, nesodīs.
• Ilze atzīst, ka iztērējusi gan daudz laika, gan daudz naudas. Sistēmai vajadzētu būt efektīvākai.

Mamma pēc insulta intelektuāli bērna līmenī

Kopā ar abiem bērniem un mammas māsu Ilze vasaru pavada lauku mājās pie Viļāniem. Arī mamma te ir atgriezusies pēc ilgstošas dzīvošanas Daugavpils slimnīcā un rehabilitācijas Jaunķemeros un Siguldā, no kuras viņa centās aiziet pašas spēkiem. Insults mammai ir atstājis nopietnas sekas uz veselību.

Intelektuālā līmenī, ja ticēt ārstiem, viņa ir divus ar pusi gadus veca bērna līmenī.

Un divarpusgadu vecu bērnu mēs ar neatstājam ar sērkociņiem vai ar nazi, tādēļ kādam visu laiku ir jābūt šeit," stāstīja Ilze.

Insults viņas mammu piemeklēja ap deviņiem vakarā, bet Daugavpils slimnīcā viņi nokļuva vien četros no rīta nākamajā dienā. Tieši tā, kā insulta gadījumā nevajadzētu būt. To, cik nozīmīgs insulta gadījumā ir reaģēšanas laiks, skaidro insulta eksperts, Paula Stradiņa slimnīcas neirologs Kristaps Jurjāns:

"Vissvarīgākais insulta ārstēšanā ir laiks, un pacientam pēc iespējas ātrāk vajadzētu nokļūt slimnīcā, lai mediķi varētu veikt nepieciešamos izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu. Un tikai tajā gadījumā, ja mēs pēc iespējas ātrāk pacientu nogādāsim slimnīcā, būs lielāka iespēja uz pozitīvu iznākumu insulta ārstēšanā. Notiekot insultam, tiek traucēta asins apgāde galvas smadzenēs, un tās strauji sāk iet bojā. Jo vairāk laika paiet, jo vairāk smadzeņu šūnas būs gājušas bojā, un diemžēl šīs šūnas nekad neatjaunosies."

Nevar jau zināt kā būtu, ja būtu. Kā būtu, ja palīdzība tiktu sniegta jau uzreiz, Rēzeknē. Tomēr šobrīd ir jāsadzīvo ar esošo situāciju. Krietni jāmaina dzīves plāni.

"Mana mamma... Es zinu viņas kā ārstes, savā laikā, attieksmi pret pansionātiem un aprūpes iestādēm. Es baidos, ka tur būs tas pats, kas Jaunķemeros, kas Siguldā, ka viņa mēģinās par varītēm iet projām. Līdz ar to vienīgā iespēja ir slēgta tipa iestāde. Es nezinu.

Man ir bail arī pašai, ka viņai varētu tur darīt pāri, salaužot viņas iekšējo lepnumu, lai viņa neietu projām. Ka ir runa par kādiem medikamentiem.

Veselības inspekcija sodīt ārstus neplāno

Redzot sabiedrības sašutumu, ko izraisīja Ilzes ģimenes piedzīvotais, pēc pašu iniciatīvas lietu ir sākusi skatīt Veselības inspekcija. Ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Georgiju Tihonovu, kurš pacientes insultu nepamanīja, inspekcijai sazināties neizdodas, jo ārsts paņēmis slimības lapu. Inspekcija tieši šogad auditē insulta ārstēšanas jomu. Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika skaidro, ka šis gadījums kalpos par piemēru, kā rīkoties efektīvāk nākotnē. Lai to saprastu, sākuši arī Rēzeknes gadījuma izmeklēšanu. Nevienu gan nesodīs, visticamāk.

"Respektīvi – esam uzsākuši administratīvā pārkāpuma lietvedību, kas gan nenozīmē, ka mēs kādu sodīsim vai iesim represīvus ceļus. Visticamāk, tas viss beigsies ar gadījuma analīzes rezultātu prezentēšanu un ieteikumiem konkrētajai slimnīcai, kas tai ir jādara, lai otru reizi šāds gadījums neatkārtotos," norāda Dreika.

Ilze Sperga gan nav pirmā, no kuras Veselības inspekcija dzird sūdzības par Rēzeknes slimnīcas ārsta darbu, atzīst Dreika.

"Mums tiešām par līdzīgu gadījumu arī Rēzeknē ir iesniegums. Pirms tam mums arī ir bijušas domstarpības par to, kādā veidā ārsts uztver insulta pacientus un kādā veidā notiek reakcija, taču šīs domstarpības nav izpaudušās pacientam būtiskās lietās vai ciešanās.

Šobrīd mums ir svarīgi, lai varētu novērst nākotnē šādu gadījumu atkārtošanos. Un tur ir jāstrādā galvenokārt ar slimnīcas vadību," norāda Dreika.

Viņa skaidro, ka šajā gadījumā par ārsta nolaidību vai kļūmi neesot jārunā. Tā vietā jāsaprot, kādas sistēmas kļūdas dēļ paciente nenonāca tur, kur viņai bija jānonāk.

"Un šajā gadījumā tas, ko mēs varam pārmest ārstam, ir tas, ka medicīniskajā dokumentācijā netika pietiekami pamatoti atspoguļoti ārsta lēmumi un nebija arī redzami pamatojumi, kāpēc šī rīcība nebija atbilstoša tiem algoritmiem, kas vislabāk varētu palīdzēt pacientam. Līdz ar to ārsta rīcība šobrīd nav pārliecinoša, un, ņemot vērā to, ka mēs nevaram saņemt ārsta paskaidrojumus, mēs nevaram pateikt, kas bija tie iemesli, kādēļ ārsts šādi rīkojās. Ārstu sodīšana šādos gadījumos noteikti nav efektīva, jo ārsts pēc soda saņemšanas nesāks labāk ārstēt. Viņš varbūt vairāk baidīsies, jutīsies vairāk sastindzis, neizpaudīsies ar rīcības brīvību. Bet ārstēšana jau neuzlabojas no tā, ka kāds ārsts tiek sodīts," saka Dreika.

Tikmēr Anita Slokenberga - Veselības inspekcijas vadītājas vietniece veselības aprūpes jomā met akmeni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dārziņā:

"NMPD neziņoja slimnīcai, ka ved šādu pacientu ar insultu, jo būtu jāziņo slimnīcai, un tad sagaidītu šo pacientu tieši neirologs, jo NMPD bija uzstādījis diagnozi – insults."

Dienestu izbrīna inspekcijas secinājums. Šādu praksi nenosaka nekādi ārējie normatīvie dokumenti, tomēr NMPD tā mēdz rīkoties situācijās, kad konkrētajai slimībai pieļaujamais palīdzības sniegšanas laiks ir teju izsmelts. Dienesta pārstāve Ilze Bukša apgalvo, ka šajā gadījumā rīcība bijusi operatīva.

"Mēs negribētu piekrist šādam izteikumam no inspekcijas puses, jo no brīža, kad pacienta tuvinieki pamana pirmos simptomus, paiet ļoti īss brīdis, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība. NMPD ierodas, sniedz palīdzību, izvērtē pacienta stāvokli un diagnosticē insultu, un jau pēc stundas pacients ir nogādāts slimnīcā. Turklāt slimnīcā, nododot pacientu, brigāde iesniedz arī medicīnisko dokumentāciju, kurā ir ietverti gan mūsu etapā veiktie izmeklējumi un rādījumi, gan arī pirmsslimnīcas etapā uzstādītā diagnoze. Attiecīgi slimnīcas rīcībā šajā gadījumā bija vēl pietiekami ilgs laika logs, kurā pārņemot pacientu varēja izvērtēt mūsu uzstādīto diagnozi un lemt par tālāko taktiku," skaidro Bukša.

Lai neviens nenonāktu Ilzes mammas situācijā

Lai arī Veselības inspekcija uzsver, ka šādās situācijās nav jāmeklē vainīgie, jo pie jau tā tik maza ārstu skaita Latvijā šādi sodi no atbildīgiem darbiem atturētu atlikušos, tas nemierina Ilzi Spergu. Viņas un mammas dzīve ir krasi mainījusies, iespējams, ne pašas efektīvākās medicīnas darbinieku rīcības dēļ.

Ilze norāda, ka reakcijas ātrumam šajā gadījumā bijusi kardināla nozīme. "Protams, neviens nezina, kā būtu bijis, ja būtu bijis. Nu, kaut kad jau droši vien būs nākamais insults. Tā viņi neviens, protams, atklāti nepasaka, bet visi brīnās, ka viņa joprojām ir dzīva," saka Ilze.

Pie jaunās dzīves ir grūti pierast.

"Patiesību sakot, man pēc visa notiekošā bija tāds izmisums. Būtu nepieciešams vai nu sociālais darbinieks, vai atbalsts turpat slimnīcā, kas pasaka – grupu kārto tā, to dara tā, tev ir jāiet pie ģimenes ārsta. Ka nav viss pašam jāuzzina un jāizdomā.

Arī par to pašu aprūpi, ka ir iespējams aprūpētājs, bet es vēl joprojām nesaprotu, vai tā var būt mana tante, vai ir kāds cilvēks, kas manai tantei palīdz, piemēram, palaiž viņu uz veikalu. Es joprojām to nezinu. Tas viss man pašai kaut kur jāmeklē, jāskrien internetā. Tas, kas iespējams būtu ļoti vērtīgi, ka būtu kāda mājas rehabilitācija. Tas, ko es iedomājos, ka būtu kaut triviāli, bet vajadzīgs vienkāršs buklets, kur būtu aktuālā informācija," skaidro Ilze.

Jau pirmajā mēnesī, meklējot informāciju par to, kas viņai pienākas, ir iztērēts milzums laika. Tāpat aprūpe prasījusi daudz naudas.

"Nu, es esmu nobraukusi benzīnu, nezinu cik, bet kur atrodas Viļāni un kur – Daugavpils. Aizvest, pēc tam apciemot. Tas ir viens. Rehabilitācijas iestādes ir otrs. Par rehabilitāciju apmēram 1000 eiro par 24 - 25 dienām. Plus par slimnīcu Daugavpilī, par slimnīcu Rēzeknē. Es domāju, kāds pusotrs tūkstotis stabili, bet tas ir, nerēķinot manu laiku, manus neizdarītos darbus," stāsta Ilze.

Rēzeknes notikumus vēl vērtē. Skatīsies visu iesaistīto pušu darbu un efektivitāti. Tomēr Ilze Sperga tik daudz nedomā par savas ģimenes situāciju, kā par to, ka līdzīgā situācijā var nonākt arī citi. Ilze ir pārliecināta – šeit runa nav par kļūdīšanos, bet bezdarbību, jo, kā viņa norāda – kļūdīties var darot.

Vai šādiem secinājumiem ir pamats, vēl skatīs, tomēr sodīt nevienu nav plānots, ja vien netiks konstatēta ļaunprātīga rīcība vai apzināta nolaidība, jo Veselības inspekcijā stāsta – no šīs situācijas var mācīties darīt lietas raitāk un efektīvāk, bet sodīšana ārstēšanas kvalitāti neuzlabošot.

Veselības inspekcija arī norāda, ka pacientei ir tiesības ar iesniegumu vērsties ārstniecības riska fondā un pieprasīt kompensāciju. Tad inspekcija vērtēs, vai šajā gadījumā tā izmaksājama. Inspekcijas vadītāja Indra Dreika gan norāda, ka parasti, ja ir skaidri manāms pārkāpums vai ārstā ļaunprātība, vai nolaidība, tad pati inspekcija aicina pacientu rakstīt iesniegumu. Šoreiz tik pārliecināti neesot.

Sperga informēja, ka, lai novērstu līdzīgus gadījumus Rēzeknes slimnīcā un kliedētu Latvijas Ārstu biedrības pausto informāciju par to, ka nav saņemta sūdzība par gadījumu, kurā paciente tika izrakstīta no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm, 3. septembrī ir sagatavoti un nosūtīti iesniegumi Veselības inspekcijai, Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai un Aroda tiesai. Tajos tiek lūgts izskatīt lietu par Rēzeknes slimnīcas dežūrārsta Georgija Tihonova rīcību pacientes Emeritas Spergas ārstēšanas laikā un pieļauto paviršību šī gada 18. jūlijā.

KONTEKSTS:

Rēzeknes slimnīcas ārsts Tihonovs šī un citu gadījumu pārbaudes laikā atstādināts no amata. Tāpat tiek gaidīts tiesas spriedums par ārsta atbildību cita pacienta nāvē. Tikmēr pilsētas domē, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētājs, uzskata – daudzās sūdzības liecina, ka darba attiecības ar viņu jāpārtrauc vispār.