Pēc viņa sacītā, saslimstība ar Covid-19 Latvijā arvien ir ļoti augsta, un vienīgais veids, kā mazināt Covid-19 izplatību, ir ievērot noteiktos ierobežojumus, piemēram, iekštelpās pēc iespējas izvairīties no kontaktiem, ilgākiem par 15 minūtēm.
Viņš atzina, ka Covid-19 izplatības mazināšanai daudzas nozares nestrādā ar pilnu jaudu, piemēram, arī kardioķirurģija.
"Galvenais samazināt saslimstību. Kad to samazina, tad var runāt pamazām par [skaistumkopšanas salonu un citu] vaļā vēršanu," sprieda Dumpis.
Pēc viņa teiktā, mazo klašu mācību atsākšana klātienē varētu būt viens no pirmajiem pasākumiem, ko atļaut. "Saslimstībai vēl ievērojami jāmazinās, lai var runāt par došanos uz skolu," piebilda infektologs.
Viņš atzina, ka var runāt par reģionālo pieeju, proti, atļaut mācības klātienē vietās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19, taču tas būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē.
Mācības klātienē varētu atsākt, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 200. Latvijā pašlaik tas ir 548,6.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms nepilnām pāris nedēļām nolēma, ka Covid-19 izplatības dēļ jaunāko jeb 1.–2. klašu bērniem – kopā 40 tūkstošiem skolēnu – vēl neatsākas mācības klātienē. Tādējādi Ministru kabinets lēma pretēji otrdien konceptuāli atbalstītajam lēmumam par 1.–2. klašu skolēnu atgriešanos skolā no 8. februāra.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju precizēs "reģionālo pieeju" un piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atsākšanu novados, kur epidemioloģiskā situācija ir droša.
