"Cert.lv" 2021. gada nogalē veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā 70% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka nav pakļauti kiberuzbrukuma riskam. Salīdzinājumam 2019. gadā veiktajā aptaujā uz jautājumu "Vai uzskatāt, ka esat pakļauts kiberuzbrukuma riskam?" 56% respondentu atbildēja ar "jā" un "drīzāk jā", bet 2021. gadā tikai 29% uzskatīja, ka ir pakļauti šādam riskam.
"Cert.lv" un Valsts policijā gan uzsvēra – šādam riskam ir pakļauts ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Klikšķināt, lai palielinātu:
*"Norstat" pēc "Cert.lv" pasūtījuma veiktajā aptaujā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
Pēdējo divu gadu laikā viena no populārākajām krāpniecības shēmām ir viltus telefona zvani, krāpniekiem izliekoties par banku darbiniekiem. Pat ja pirmajā brīdī cilvēkam varētu šķist, ka "es jau neuzķeršos", jāatceras, ka pretējā pusē ir īpaši apmācīti noziedznieki, kas gatavi biedēt, steidzināt, kaunināt, spēlēties ar sarunu biedra sirdsapziņu un izpētīt tā sociālo tīklu saturu. Scenāriji ir dažādi un tie turpina attīstīties, norādīja "Cert.lv".
"Šādas krāpšanas šobrīd ir ļoti izplatītas arī mūsu kaimiņvalstīs un citviet. Tās lielākoties tiek organizētas un izdarītas ārpus Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to šo noziegumu izmeklēšanā tiek īstenota starptautiskā sadarbība, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Turklāt izkrāptā nauda bieži tiek pārvērsta kriptovalūtā un pārskaitīta uz virtuālajiem makiem, kas var apgrūtināt izkrāptās naudas atgūšanas procesu," norādīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.
2021.gada laikā vien šādās krāpniecības shēmās iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras, ka savus interneta bankas piekļuves datus nedrīkst nevienam uzticēt – pat, ja zvanītājs uzdodas par bankas, apdrošināšanas aģentūras, valsts iestādes vai kādas citas pazīstamas organizācijas pārstāvi. Nedrīkst paļauties arī uz to, ka zvana saņēmējam uzrādās Latvijas vai pat konkrētas iestādes numurs vai nosaukums, jo krāpnieki bieži izmanto numuru viltošanas tehnoloģiju. Šādus zvanus ieteicams vienkārši pārtraukt. Ja tomēr lietotāju māc šaubas – pastāv iespēja atzvanīt iestādei uz tās mājaslapā norādīto oficiālo telefona numuru un pārliecināties par zvana patiesumu.
"Cert.lv" uzsvēra arī – jāatceras arī, ka īpaši uzmanīgiem jābūt, ievadot bankas kontu datus interneta vietnēs. Valsts policija ļoti bieži saņem informāciju par krāpšanām, kurās nelikumīgi izmantoti kurjerkompāniju "DPD Latvija" un "Omniva" logo, proti, krāpnieki atdarina šo kompāniju mājaslapas, kur prasa ievadīt bankas kontu datus.
Tāpat jau vairākus gadus aktuālas ir krāpšanas, kurās iedzīvotājus iesaista dažādās viltus investīciju platformās.
Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus un pat paņem ātros kredītus vai aizņemas no draugiem un radiem.
Svarīgi pirms jebkādu investīciju veikšanas vienmēr pārbaudīt, vai uzņēmums saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.
"Cert.lv" atzīmēja: gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka, un pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jānosūta iesniegums policijai elektroniski portālā "Latvija.lv" vai, apstiprinātu ar elektronisko parakstu, uz e-pasta adresi "[email protected]". Savukārt riska informāciju par aizdomīgiem gadījumiem interneta vidē iespējams nosūtīt policijai mobilajā lietotnē "Mana drošība." Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm "Cert.lv" aicina ziņot, rakstot uz "[email protected]", lai saites pēc iespējas ātrāk varētu bloķēt.
Valsts policija un "Cert.lv" aicina iedzīvotājus neklusēt, un par krāpšanas shēmām stāstīt arī saviem ģimenes locekļiem un radiniekiem (īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem), jo katrs no mums var būt tā liktenīgā "drošības josta" otram kiberuzbrukuma gadījumā.
