Inguna Rībena: Kultūras ministrija drīzāk neīsteno nacionālu kultūrpolitiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

Trīspadsmitā Saeima kļūst par rekordisti ātrumā, kādā tajā palielinās ārpusfrakciju deputātu skaits. Līdz ar Nacionālās apvienības deputātes Ingunas Rībenas izstāšanos no frakcijas Saeimā darbosies jau pieci neatkarīgie deputāti. Un šis skaitlis varētu palielināties vēl.

Inguna Rībena: Kultūras ministrija drīzāk neīsteno nacionālu kultūrpolitiku
00:00 / 01:39
Lejuplādēt

“Kad mēs atguvām neatkarību, es biju sapņojusi par citādu valsti,” saka Inguna Rībena, pieredzes bagāta politiķe. Šis ir jau sestais Saeimas sasaukums, kurā viņa ir ievēlēta. Darbu parlamentā uzsāka 2002. gadā toreiz partijas „Jaunais laiks” sastāvā. Tajā pašā gadā viņa kļuvusi par kultūras ministri.

Pašlaik rodas jautājums, vai tas, ka tagad Ingunai Rībenai netika piedāvāts vakantais kultūras ministra amats, varētu kļūt par iemeslu, kāpēc viņa pārtrauca savu dalību Nacionālās apvienības Saeimas frakcijā. Gan viņa pati, gan frakcijas vadība šo saistību noliedz. Turklāt viņa atzīst, ka īpašas vēlmes „tīrīt šos Augeja staļļus” viņai nav.

“Es esmu pienākuma cilvēks. Ja ārā ir -30 grādu sals, vecie cilvēki guļ un bērni arī guļ, es ceļos un eju ienest malku. Tādā līmenī es būtu to uzņēmusies, jo situācija šobrīd Latvijas kultūrā ir ļoti stipri ielaista ļoti daudzos jautājumos. Pie kam tā politika, ko realizēja Kultūras ministrija, pilnīgi noteikti nebija nacionāla kultūrpolitika, tā drīzāk bija liberāla kultūrpolitika,” sacīja Rībena.

Viņasprāt, kultūras jomā ir liels „sastrēgums” saistībā ar kultūrbūvēm. Piemēram, nepabeigtais Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī. Viņa neatbalsta arī koncertzāles būvēšanu uz AB dambja: “Visās lietās jābūt saderībai ar valsts iespējām. Nevar ģimene, kurā vecamammai nav zāles un bērniem nav zābaki, ar ko iet uz skolu, atļauties pirkt Bentliju.”

Rībena kritizē neizdarības arī citās jomās. Piemēram, veselības ministri par nespēju sakārtot veselības aprūpes finansējuma jautājumu, tāpēc balsojumā šajā jautājumā viņa ir nobalsojusi pretēji valdošās koalīcijas vairākumam.

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars atzīst, ka domstarpības ar politiķi ir bijušas dažādas un ilgstošas.

“Ir runa par dažādiem publiskiem izteikumiem, mūsu skatījumā, ne īpaši korektiem. Arī dažādu komisiju sēžu laikā. Ir runa par valdes lēmumu ignorēšanu par to, ka ar valsts medijiem mēs runājam valsts valodā. Un daudzi citi gadījumi, kas sakrājušies. Un mums kā partijai jābūt konsekventiem – ja mums ir kopīgi lēmumi, tad tie ir saistoši,” sacīja Dzintars.

Nacionālās apvienības vadītājs gan pauda apņēmību sadarboties ar Rībenu atsevišķos būtiskos jautājumos. Rībena neizslēdz iespēju izstāties arī no apvienības, taču pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmusi.

Lēmumu par izstāšanos no citas frakcijas – „KPV LV” – vēl nav pieņēmis arī Didzis Šmits. Didzi Šmitu gan jau tagad mēdz saukt par iekšējo valdošās koalīcijas partijas opozicionāru, tāpēc ar viņa balsi valdošā koalīcija nerēķinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti